Viņš vēlētājiem arī vēstīja, ka Rīgā četru gadu laikā būs radīti 50 000 jaunu darba vietu, likvidējot bezdarbu. Pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām ir īstais brīdis palūkoties, kā partijām, kas 2009. gada vēlēšanās iekļuva Rīgas domē, veicies ar priekšvēlēšanu programmā solītā izpildi.
No 17 politiskajiem spēkiem, kuri pieteica sevi iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, tajā pārstāvniecību ieguva tikai četri. Saskaņas centram domē bija 26 vietas, Pilsoniskā savienība ar savu līderi Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā saņēma 14 mandātu, LPP/LC - 12, bet Jaunais laiks - astoņus. A. Šlesers nekļuva Rīgas mērs, bet tikai domes priekšsēža Nila Ušakova (SC) vietnieks. Tas deva iespēju turpināt abu izdaudzināto sadarbību tandēmā «Šlesers - Ušakovs, Ušakovs - Šlesers», bet tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kurās A. Šlesers nolēma atgriezties parlamentā. Par N. Ušakova sabiedroto un vicemēru uz turpmāko domes pilnvaru laiku kļuva Andris Ameriks, kurš pēc LPP/LC likvidācijas izveidoja savu partiju Gods kalpot Rīgai!
Šlesers darītu citādāk
«Es intervijas vairs nesniedzu. Esmu laimīgs cilvēks. Man ir pieci bērni, no kuriem divi jau ir pieauguši,» tagad saka A. Šlesers, kurš aizgājis no politikas. Viņš vairs nevēlējās runāt par agrākiem laikiem, bet sev raksturīgajā stilā sarunu tomēr turpināja un radīja iespaidu, ka joprojām seko līdzi pašvaldībā notiekošajam un var to raksturot pat ar precīziem skaitļiem. Iespējams, viņš vienkārši ir apzinīgs vēlētājs, jo balsos Rīgā, nevis Jūrmalā, kur bijušajam politiķim arī ir dzīvesvieta. «Ja es būtu kļuvis Rīgas mērs, vairākas lietas darītu savādāk, bet ir arī daudzas iedzīvinātas programmas,» teica A. Šlesers, pēc kura domām, tūrisma nozares attīstība ir radījusi ļoti daudz darba vietu. Viņa izsapņotās un pat aizsāktās pārmaiņas Centrāltirgū gan piebremzējās līdz ar A. Šlesera aiziešanu no domes, kuras priekšnieki drīz nomainīja Centrāltirgus vadību. LPP/LC programmā bija teikts, ka Centrāltirgus tiks padarīts par vienu no iecienītākajiem tūristu apmeklējuma objektiem, kurā dominēs Latvijas lauksaimnieku produkti.
Vicemērs A. Ameriks, tāpat kā mērs N. Ušakovs, skaidro, ka izveidot 50 000 darba vietu traucēja ekonomiskā krīze, bet tuvu 30 000 varētu būt. N. Ušakovs norādīja, ka bezdarbnieku skaits samazinājies par 27 000 cilvēku. Darbu pašvaldība devusi, rekonstruējot skolas, bērnudārzus un citus objektus. Kultūras pils Ziemeļblāzma atjaunošanā vien piedalījušies vairāki simti cilvēku. LPP/LC programmā vēl solīja, ka Rīgas ostā dokeri pelnīšot 1000 latu mēnesī. A. Ameriks skaidro, ka ostā strādājošie saņemot par 25% vairāk, nekā valstī ir vidējā alga, kas ir 470 latu. Taču, viņaprāt, partijas nekad nevar savas programmas izpildīt pilnībā.
Valdošajai koalīcijai nav veicies arī ar solīto investīciju piesaisti, uz ko norāda opozīcija. Uz jautājumu, kura institūcija domē atbild par investīciju ienākšanu Rīgā, N. Ušakovs atbildēja, ka visa pašvaldība, sākot ar policiju, kas gādā par drošu vidi pilsētā. «Ar investīciju piesaisti ražošanai domē nenodarbojas neviena institūcija,» teica Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Viņaprāt, A. Šlesera laikā nodibinātā investīciju padome arī šo funkciju neveica. «Ja kāds domāja, ka Rīgas dome būvēs rūpnīcu VEF, tad tas, protams, nenotika,» teica A. Šlesers, atgādinot par kādas citas partijas solījumu.
Opozīcijas idejas nokauj
Ar partijas priekšvēlēšanu programmā nostiprinātu ieceri «par jauna VEF konceptu, jo Rīgas nākotne ir jauns Minox», 2009. gada vēlēšanās sevi pieteica Pilsoniskā savienība (PS), kura solīja salīdzinoši mazāk - 10 000 jaunu darba vietu. Opozīcijā atstātās Pilsoniskās savienības un Jaunā laika programmās nebija tik daudz konkrētu apņemšanos. Taču, kā LPP/LC bija norādījusi, ka par to izpildi atbildību uzņemas A. Šlesers, tā PS bija 4000 zīmju tekstā minējusi G. V. Kristovska kā mēra kandidāta un «pieredzējuša valstsvīra» vārdu. PS arī bija uzsvērusi: «Kopā mēs esam spēks.»
Taču tieši Pilsonisko savienību četros gados skāris visvairāk pārmaiņu - līderis Ģ. V. Kristovskis domi atstāja, startējot Saeimas vēlēšanās. Līdz ar Vienotības izveidošanu no PS ievēlētie deputāti sadalījās vairākās daļās - vieni aizgāja uz Vienotību, bet citi tai nepievienojās un nodibināja biedrību Demokrātiskie patrioti. Tā savukārt pirms šīm vēlēšanām atkal sadalījās, jo daļa nolēma kandidēt vēlēšanās no VL-TB/LNNK un līdz ar to biedrībā vairs nevarēja palikt. Viens no viņiem ir domnieks Jānis Mārtiņš Skuja, kurš atcerējās, ka savulaik pat atbalstījis dažas A. Šlesera iniciatīvas un tad no savējiem dabūjis brāzienu, bet opozīcijai ir grūti programmu īstenot, jo tajā koalīcija neieklausās.
O. Pulks domē strādā jau otro sasaukumu, bet iepriekš tik ļoti izolēti no procesiem opozīcijas deputāti nav bijuši - tagad informāciju par domes lēmumiem mediji uzzinot ātrāk nekā opozīcija. Te vietā atgādināt vēl vienu A. Šlesera paziņojumu, ka visiem 60 deputātiem būs kopā jāstrādā rīdzinieku labā. «Jebkura mūsu iniciatīva tika nokauta, un nekādas iespējas mums nedeva,» apgalvoja J. M. Skuja. O. Pulks atceras, ka «ar ilgstošu un pacietīgu darbu» kaut kas tomēr ir izdevies - to, ka nauda seko līdzi bērniem arī uz privāto bērnudārzu, opozīcija uzskata par savu nopelnu, jo «mēs piespiedām domes vairākumu pieņemt šo lēmumu». Jaunais laiks programmā bija solījis izveidot 4000 jaunu vietu bērnudārzos. N. Ušakovs 93 latus lielos pabalstus vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus, minēja koalīcijas labo darbu sarakstā. SC solījumu 2013. gadā likvidēt dzīvokļu rindu gan viņam nav izdevies izpildīt. Rīgas mērs to skaidro ar krīzes laiku, kurā valdība atcēla savu pārcelšanās pabalsta daļu, ko valsts un pašvaldība maksāja uz pusēm. Rīgā dzīvokļu rinda ir sarukusi par 4000 rindā stāvētāju - tajā sākotnēji bija 10 000 dzīvokļu gaidītāju.