Reģionāls SGT Baltijas valstīs tiek plānots, lai dažādotu no Krievijas Gazprom pilnībā atkarīgos dabasgāzes patērētājus. Aptuveni 400 miljonu eiro vērtajam projektam līdzfinansējumu bija solījusi EK, nosakot, ka finansēts tiks viens SGT Baltijas valstīs un ka par tā atrašanās vietu jāvienojas valstīm pašām. Visas trīs valstis līdz šim paudušas vēlmi attīstīt SGT projektus pie sevis, Latvijas lielākā priekšrocība ir padomju laikā veidotā gāzes infrastruktūra, kas bija paredzēta šī reģiona apgādei ar dabasgāzi (arī Inčukalna gāzes krātuve).
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē, kas šonedēļ notika Briselē, Latvija kaimiņvalstīm piedāvāja parakstīt divas deklarācijas par sadarbību reģiona būtiskāko enerģētikas projektu īstenošanā - vienu par SGT termināļa projekta īstenošanu Latvijā, bet otru par sadarbības turpināšanu Lietuvai nozīmīgajā Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā, kuru līdz ar Baltijas valstīm būtu parakstījusi arī Polijas puse. Tomēr ne Lietuva, ne Igaunija nepiekrita Latvijas piedāvājumam, informēja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe. «Tā ir principiāli jauna situācija,» Dienai sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce, paužot apņēmību turpināt sarunas ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.
Minētajā ministru padomē tika diskutēts arī par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem, kas faktiski nozīmētu savienojumu ar Krieviju nomaiņu un, pēc Baltijas energokompāniju aprēķiniem, varētu izmaksāt vismaz 5 miljardus eiro (3,5 miljardi latu), un ietekmētu elektroenerģijas cenu.
Pēc ministru apspriedes Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks izteicies, ka Latvija acīmredzami vēlas palikt Krievijas enerģētikas savienojumu telpā: «Skumji, ka Latvijas ministrs bloķēja daļu teksta un pauda viedokli, ka Latvija neatdalās no Krievijas enerģētikas sistēmas. Ministra pozīcija ir satraucoša, un tagad ir jautājums par Latvijas politisko pēctecību.» (Avots: Latvijas Radio.)
D. Pavļuts sava Lietuvas kolēģa pārmetumus noraida, sakot, ka Latvija pirms lēmuma pieņemšanas par šāda izmaksu ziņā vērienīga projekta sākšanu vispirms vēlas saprast, kādu ietekmi tas atstās uz gala patērētājiem Latvijā.