Aecom pētījumā analizēti dažādi tā saucamā Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļu Rail Baltica izbūves varianti, kas savienotu visas trīs Baltijas valstis. Analizējot iespējamās kravu un pasažieru plūsmas, kā arī jaunās līnijas ietekmi uz Baltijas valstu savstarpējo integrāciju un attīstību, par labāko atzīts salīdzinoši taisnākais un īsākais ceļš maršrutā Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa (ar turpinājumu uz Varšavu), par ko martā vienojās arī visas trīs Baltijas valstis.
Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 3,7 miljardi eiro, no kurām aptuveni 1,3 miljardi paredzēti Latvijas posma izbūvei. Tā kā Eiropas Savienība sedz 56% no visām izmaksām, Latvijai nepieciešams rast 563 miljonus, ņemot vērā to, ka privātā partnerība šajā projektā varētu nepiedalīties. Aecom pārstāvis Fils Konstebls to paskaidroja ar samērā nelielo peļņas procentu, kas nerada interesi potenciālajos investoros, taču uzsver, ka kravu pārvadājumi ir pelnoši un paredzams, ka arī ienākumi no pasažieru pārvadājumiem pilnībā nosegs to izmaksas.
235 km garo Latvijas posmu plānots izbūvēt gandrīz paralēli Via Baltica, paredzot Daugavas šķērsošanu pār Rīgas HES ūdenskrātuvi starp Salaspili un Saulkalni. Netālu no Daugavpils šosejas un esošās dzelzceļa austrumu līnijas šķērsojuma paredzēta pārkraušanas termināļa būvniecība, savukārt pie Upeslejām pie Rīgas apvedceļa ātrgaitas dzelzceļa līnijai pienāktu savienojuma atzars ar Rīgas Centrālo staciju pa agrāko Ērgļu līniju. Gadījumā, ja visi sagatavošanas darbi ies pēc plāna, būvniecības sākumu gan neparedz ātrāk kā 2019. gada nogalē un tā notiks aptuveni piecus gadus. Līdz ar to Rail Baltica pasažieriem būs pieejams no 2024. gada.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā paredzēta vairāku staciju pārbūve, kā arī tiešie savienojumi ar Kauņas un Tallinas lidostām, taču Latvijas gadījumā Rail Baltica iet tikai gar vienu pilsētu - Rīgu - un tiešu savienojumu šis projekts ar Rīgas lidostu nenodrošinās. Līdz ar to paredzams, ka Latvijas galvenais ieguvums būs no kravu pārvadājumiem. Līdz šim kravu pārvadājumi Ziemeļu - Dienvidu virzienā galvenokārt nodrošināti ar kuģu un automašīnu palīdzību, un esošā līnija varētu kļūt par izdevīgu alternatīvu. Pasažieru pārvadājumi no Tallinas līdz Lietuvas - Polijas robežai turpmāk varētu tikt veikti aptuveni četrās stundās, bet kravu vilcieni šo attālumu veiktu aptuveni 10,5 stundās.
Rudenī Baltijas Transporta ministru forumā plānota Baltijas valstu amatpersonu tikšanās, lai pārrunātu pētījuma rezultātus un iespējamo būvniecību.