Arī Lietuvā nesen veikta Tautas skaitīšana. Rezultāti ir šokējoši. Ir «pazuduši» 400 tūkstoši lietuviešu. Pirms 20 gadiem Lietuvā dzīvoja 3,7 miljoni cilvēku, pirms 10 gadiem - 3,4 miljoni. Tagad Lietuvā ir palicis knapi 3 miljoni iedzīvotāju. Provizoriskie Latvijas Tautas skaitīšanas rezultāti, kā zināms, liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits varētu būt kļuvis mazāks par 2 miljoniem.
Lietuviešu politiķi jau ir sašutuši. Nē, nevis par valsts iztukšošanos. Viņi ir sašutuši par «kļūmīgajiem» Tautas skaitīšanas rezultātiem. Līdzīgs sašutums, kad tiks oficiāli publiskoti Tautas skaitīšanas rezultāti, protams, gaidāms Latvijā. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite gan aicinājusi skatīties patiesībai acīs un domāt, ko darīt.
Tas ir zīmīgi, ka politiskās elites tendence ir izlikties, ka neredz. Gan jau atgriezīsies «uz laiku peļņā izbraukušie». Tā ir ērti domāt, jo var turpināt to pašu. Tuvākajos gados draud vēl 100 tūkstošu cilvēku emigrācija no Latvijas, par to runā demogrāfi, ekonomisti. Un tas ir biedējoši.
Kur tālāk? 1989. gadā stāvējām uz barikādēm, jo latviešiem bija reāli draudi kļūt par minoritāti savā zemē. Vēl pārdesmit tūkstoši metro cēlāju, vēl viena triecienceltne, un mēs būtu mazākumā. Šodien esam turpat. Mums nav naftas un gāzes. Mūsu pats vērtīgākais resurss ir strādīgie Latvijas cilvēki. Un tas arī tiek paņemts darbam citur. To noliegt un neredzēt nozīmē - neko nedarīt, bet to mēs vairs nevaram atļauties.