Kāpēc uz ārzemēm? «Ieteiktu aizbraukt uz Liepāju,» viņš daudznozīmīgi nosaka, paskaidrojot, ka šeit neredz perspektīvu. Mācības ārzemēs ir viens no jauniešus interesējošajiem jautājumiem, kas izstādē tiekot uzdots salīdzinoši bieži. Izstādē Ķīpsalā, kurā ir 140 dalībnieku no dažādām valstīm un piedalās visas lielākās Latvijas augstskolas, interešu degpunktā nonācis budžeta vietu un studiju maksas jautājums - par to jaunieši vaicājot vairāk nekā pērn, izriet no augstskolu pārstāvju teiktā.
LU Rīgas Medicīnas koledžas stendā pie studentiem Ksenijas Fiļipovas un Andreja Kosmačova jebkurš var apskatīties, kā izskatās brūču pletējs vismaz trijos variantos. Raugoties uz sev priekšā noliktajiem medicīniskajiem instrumentiem, jaunieši nenoliedz, ka tie var aizbiedēt jauniešus, taču no otras puses esot jāsaprot, ka medicīnas studijas nebūs nekāda medusmaize. Ar «uzskates materiāliem» ir iespējams iepazīties arī pie kaujas vienību stenda, kas atrodas blakus Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (NAA) stendam. Veste mugurā, ķivere galvā un vēl ierocis rokās - ikviens var piemērīt daļu no karavīru ekipējuma. To novelkot, pārņem vieglums un ne velti - uzkabes veste vien sverot aptuveni 15 kilogramus. Kopumā karavīriem esot jānes līdzi vismaz 40 kilogrami papildu svara, skaidro viens no izstādes dalībniekiem. Tomēr vismaz izstādē jauniešu interese par mācībām NAA esot salīdzinoši liela. NAA Jaunākā štāba virsnieka kursa priekšnieks Andis Zviedris stāsta, ka jauniešiem, kuri vēlas studēt NAA, vispirms jāiziet apmēram astoņus mēnešus ilgi karavīru apmācības kursi, kuros jāpadzīvo kazarmās, jāpaguļ gan sniegā, gan lietū, daudziem smagā fiziskā slodze ir pārāk ciets rieksts, tāpēc līdz NAA tiek visvairāk motivētie jaunieši.
Ieejot izstādes hallē, var apjukt, jo daudzas augstskolas domājušas par īpaši krāšņiem stendiem. Izstādē pārstāvētas visas lielākās Latvijas augstskolas, tāpat dota iespēja uzzināt arī par studiju iespējām ārzemēs. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem jauniešu jautājumi par studijām ārzemēs jau kļuvuši konkrētāki, novērojusi Baltijas Starptautiskās izglītības padomes Rīgas informācijas centra direktore Inga Ziemele. Izstādes apmeklētāju vairākums ir vidusskolēni, ik pa brīdim var redzēt arī pa kādam vecākam, kas interesējas par atvases studiju iespējām. Tomēr daudzi izstādes apmeklētāji vēl pat nemācās vidusskolā. Devītklasniece Ramona Sunepa bija rēķinājusies, ka izstādē būs vairāk informācijas par mācībām vidusskolā, taču akcents likts uz augstākās izglītības iespējām. Meitenei trīs gadus pirms skolas beigšanas vēl nav skaidrības, ko mācīties tālāk. «Ne uzņēmējdarbību,» viņa saka, pieļaujot, ka programmas, kurās studēt augstskolā, varētu saistīties ar bioloģiju vai ķīmiju. Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Liene Alzberga, kura uz izstādi atbraukusi kopā ar klasi, norāda - jau gadu pirms skolas beigšanas viņa ir izlēmusi, ka vēlas studēt mūzikas menedžmentu.
Tiesa, ne visi topošie studenti zina, ko vēlas studēt. LU Studentu padomes pārstāvis Rinalds Gulbis stāsta, ka daudziem ir neskaidrs priekšstats, ko darīt tālāk, par ko liecina radikāli pretējās nozares, uz kurām topošie studenti lūkojas. Nereti ir tā, ka jaunietis pieļauj iespēju studēt gan ķīmiju, gan žurnālistiku, gan vēsturi. Šogad esot palielinājusies jauniešu interese par eksakto zinātņu studijām, novērojis R.Gulbis, kurš jau ceturto gadu piedalās izstādē Skola. Salīdzinoši liela esot interese par medicīnas, farmācijas un ķīmijas studijām. Joprojām topā esot arī komunikācijas zinātnes un ekonomikas studijas, «cilvēki domā, ka mums vajag bezgala daudz žurnālistu», stāsta R.Gulbis.