Par brīvo balsojumu izšķīrušās divas frakcijas. Ģenerālprokurora iecelšanai ir nepieciešams klātesošo deputātu vairākuma atbalsts. Jārēķinās, ka deputāti ir devušies arī komandējumos un sēdē varētu nepiedalīties visi 100, viens ZZS deputāts arī ilgstoši slimo.
Zaļo un Zemnieku savienības gadījumā brīvais balsojums varētu nozīmēt, ka lielākā daļa nobalso pret ģenerālprokuroru, jo ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis visu šo laiku ir izvairījies paust skaidru viedokli. Arī trešdien, norādot, ka frakcijai būs brīvais balsojums, tās vadītājs neatklāja, kā rīkosies viņš pats. ZZS sadarbības partneru Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs, kurš ir apsūdzēts smagos noziegumos, jau iepriekš bijis kritisks pret prokuratūras darbu. Šī attieksme atspoguļojās arī ZZS jautājumos ģenerālprokuroram. Tajos, piemēram, bija prasīts skaidrot reakciju uz dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem kriminālprocesos. Savukārt LPP/LC frakcijā, visticamāk, pret J. Maizīti būs tikai daži deputāti. Piemēram, Dzintars Jaundžeikars vairākkārt ir teicis, ka, viņaprāt, iestādes vadībā būtu nepieciešamas pārmaiņas, jo J. Maizītim 11.maijā beidzas jau otrais piecu gadu pilnvaru termiņš.
Sākotnēji pārliecinoši atbalstu J. Maizītim solīja tikai Vienotības (JL, PS, SCP) deputāti, kuriem kopā ir 25 balsis. Atbalstoši izteikusies arī Juridiskās komisijas vadītāja un Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, kura trešdien aicināja savu frakciju balsot par J. Maizīti un neviens neesot iebildis. Uz sēdi bija ieradies arī TP līderis Andris Šķēle, kurš nav deputāts. Varēja novērot, ka Saeimas namā J. Maizītis ar viņu sirsnīgi sarokojās. A. Šķēle Dienai atzina, ka pozitīvi vērtējot V. Muižnieces piedāvājumu, kas nozīmē atbalstu ģenerālprokuroram.
Trešdien arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs informēja, ka SC atbalstīs J. Maizīti, jo viņš neredzot alternatīvu kandidātu. Jau iepriekš pozitīvu attieksmi bija paudušas arī skaitliski nelielās PCTVL un TB/LNNK frakcijas. SC tāpat kā ZZS bija uzaicinājušas ģenerālprokuroru uz savām sēdēm, kuras bija atklātās. Viens no jautājumiem, kas izskanēja abās tikšanās reizēs, bija par Valsts kontroles atzinumu izmantošanu, jo secinājums par nelietderīgu valsts vai pašvaldības līdzekļu izlietojumu nav pietiekams, lai konstatētu noziedzīgus nodarījumus. Pēc ģenerālprokurora domām, ir nepieciešams Revīzijas dienests, lai veiktu papildu izmeklēšanu.
Atbildot deputātiem par galvenajiem uzdevumiem turpmākajā periodā, J. Maizītis minēja vēlēšanos «noregulēt taisnīgāku slodzes sadalījumu starp prokuroriem». Viņaprāt, ir jāpilnveido Kriminālprocess, lai celtu prokuroru profesionalitāti, kas ir saistīts arī ar motivāciju strādāt. Ar to bija domāta iespēja nodrošināt šī sarežģītā darba darītājiem cienīgu atalgojumu. Ja Saeima neatbalstītu J. Maizīti amatā, tad pēc 11. maija, ja līdz tam nebūtu izraudzīts jauns ģenerālprokurors, šos pienākumus Augtākās tiesas priekšsēdētājam būtu jāuztic kādam no virsprokuroriem - Rudītei Āboliņai, Arvīdam Kalniņam vai Jurim Pēdam.