Pirms diviem gadiem, kad pasauli pāršalca ekonomiskā krīze, šķita - kas vēl ļaunāks var notikt? Tad atklājās, ka uz bankrota robežas ir arī ES valstis - Grieķija, drīz pēc tam - Īrija, un nu tiek runāts arī par Portugāli, Spāniju un Itāliju. Eksperti diskutē par eiro izredzēm, bet ES vadītāji, lai glābtu Eiropas simbolu, spriež par budžetu un nodokļu harmonizāciju nākotnē un vienotu ekonomiskās un finanšu uzraudzības mehānismu, kas papildinātu ar jauniem Māstrihtas kritērijus. Katru pavasari paredzēts saskaņot dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu plānus. Eiropas Parlaments jau oktobrī pieņēma ieteikumus turpmākajai ekonomiskajai attīstībai, tostarp iestājoties par precīziem Eiropas Komisijas pārskatiem par dalībvalstu glābšanas pasākumu efektivitāti.
Eiro glābšanai tika radīts Eiropas finanšu stabilitātes fonds ar 440 miljardus eiro lielu budžetu - tieši no tā pašlaik aizdevumu saņem arī Īrija. SVF, ECB un ES prezidējošā valsts Beļģija uzskata, ka jāpalielina finansējums šim fondam, ko ar laiku varētu aizvietot ar pastāvīgu eiro stabilitātes mehānismu. Ņemot vērā lielos izdevumus, kādus Vācijai ir radījusi Grieķijas un nu arī Īrijas glābšana no ekonomiskā sabrukuma, nav pārsteigums, ka kanclere Angela Merkele šādu ideju noraida.
Budžeta veidošanas process nekad nav bijis viegls. Līdz Latvijas valsts budžeta pieņemšanai atlicis galīgais lasījums - ja vien opozīcija un populisti neradīs valstij jaunas problēmas, izjaucot panāktos kompromisus. Kā zināms, ES nākamā gada budžeta pieņemšanu nobloķēja vairāku dalībvalstu, arī Latvijas, protesti pret augstākām pašu iemaksām, lai nodrošinātu budžeta pieaugumu EP ieteikto 5,9% apmērā, salīdzinot ar 2010. gadu. Anglija un Nīderlande turpināja iebilst arī pret 2,9% kompromisa budžeta palielinājumu.
Tomēr nupat progress budžeta pārrunās ir panākts, un Beļģija, kā arī nākamās trīs ES prezidentvalstis - Polija, Dānija un Ungārija - ir piekritušas atbalstīt lielāku EP lomu ES budžeta pieņemšanā, savukārt EP politisko grupu līderi atbalstīs kompromisa vienošanos par 2,9% budžeta palielinājumu. Sakarā ar Padomes pozitīvo lēmumu 2011. gada ES budžetu Parlaments varēs pieņemt vēl šogad - Strasbūras plenārsesijā 15. decembrī. Latvijai šobrīd ir svarīgi, lai tas tiktu pieņemts, lai neaizkavētos ne subsīdijas lauksaimniekiem, ne fondu maksājumi.
Lai gan virs 5% no ES budžeta nodrošina iestāžu darbību, tomēr gandrīz 95%paredzēti tādām svarīgām jomām kā, piemēram, ekonomikas izaugsme, lauksaimnieku atbalsts, vides aizsardzība, klimata pārmaiņu izraisīto seku novēršana. Tāpēc nav pamata to dēvēt par Briseles budžetu, kā tas dažkārt tiek darīts, kaut gan resursi iestāžu izdevumu samazināšanai ir vairāk nekā pietiekami. Jaunais budžets paredz 141,8 miljonus eiro saistībās un 126,5 - maksājumos, ievērojot panākto kompromisu palielinājumam par 2,9%. Starp Padomi, Parlamentu un Komisiju ir panākta vienošanās, ka, ja saistībām būs nepieciešami papildlīdzekļi, nākamā gada laikā tiks veikti grozījumi.
ES budžeta izmaksas līdz ar enerģētikas neatkarības, lauku attīstības, pielāgošanos klimata pārmaiņām, inovāciju attīstības, eiro stiprināšanas u. c. prioritātēm ir būtiski pieaugušas. Tomēr, pirms to palielināt, būtu bijis vērtīgi rūpīgāk pārskatīt līdzšinējo tēriņu efektivitāti. 2009. gadā pēc Eiropas Auditoru tiesas atzinuma vairāk nekā 90% budžeta izdevumu ietekmēja nesakārtotība, tā rezultātā kontraktiem ES kļūdaini tika piešķirti 4,6 miljardi eiro. Šis ir uzdevums, kas EP budžeta komitejai un Eiropas Komisijai būtu jārisina daudz uzmanīgāk.
Visai labie panākumi Latvijas 2011. gada budžeta konsolidācijā un panāktā ekonomikas stabilizēšanās Latvijai ES saimē ļauj izskatīties kā pozitīvajam piemēram. Latvija salīdzinoši ir daudz tuvāk Māstrihtas kritēriju izpildei nekā, piemēram, Īrija, kuras budžeta deficīts sasniedz 32% no IK. Patīkama izmaiņa ir iestrādātais līdz šim lielākais Eiropas struktūrfondu apguves apjoms. Kā zināms, līdz 2010. gada septembra beigām bija izmaksāta vien trešdaļa no plānotā ES fondu finansējuma kopapjoma, neminot neizmantoto papildu finansējumu, ko nodrošina Eiropadome. Latvijai joprojām vitāli nepieciešama gan maksimāla ES fondu finansējuma apguve, gan turpmākas strukturālās reformas, gan iekšējā patēriņa un uzkrājumu veicināšana. Ņemot vērā nestabilitāti eirozonā, globālos valūtu karus, nevaram paļauties tikai uz eksporta kāpumu vai ārvalstu investīciju pieaugumu.
Apzinoties problēmas, ar kādām šobrīd cīnās eirozonas valstis, aktualizējas skeptiķu jautājums: vai Latvijai eiro patiešām ir nepieciešams? Tiešām, ir grūti paredzēt, kāda ES ekonomika būs 2014. gadā, taču skaidrs ir sekojošais - Eiropas Centrālās bankas resursi ir daudz pieejamāki eirozonas valstīm, tām ir izveidots arī atsevišķs monetārās stabilitātes mehānisms, kas Latvijai citādi nav pieejams. Bet svarīgākais - eiro ieviešana nav pašmērķis, un par to vēl varēs spriest, analizējot eirozonas ekonomisko situāciju. Neatkarīgi no eiro ieviešanas, Māstrihtas kritēriju ievērošana ir būtisks valsts ekonomiskās veselības rādītājs. Un tas pirmām kārtām ir nozīmīgi nevis kādam Briselē, bet mums pašiem.
Jautājums par eiro ir atsevišķas uzmanības un komentāra vērts, bet par to - kādā no maniem rakstiem Dienā turpmāk, kur kā Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības un Cilvēktiesību komiteju deputāte un Eiropas Enerģētikas foruma valdes locekle centīšos sniegt savu skatījumu, ievērojot arī Briselē pieņemtos lēmumus, analizējot ar ekonomiku, finansēm, enerģētiku un ārlietām, kā arī ar citām jomām saistītas aktualitātes.
*Eiropas Parlamenta deputāte (ETP/Pilsoniskā savienība)