Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja, bijusī vēstures skolotāja, norāda, ka iemesls zemiem rezultātiem vēsturē ir vispārējais priekšmeta apjoms, nevis nepietiekamas uzmanības pievēršana Latvijas vai pasaules vēsturei.
Lai gan Valsts izglītības satura centra speciālisti pauž, ka šāda pieeja vēstures apguvi ļauj sadalīt proporcionāli, I. Mikiško māc šaubas, vai tas veicinās labākus rezultātus. «Slikti nav tāpēc, ka nepievērš uzmanību vienam vai otram. Skolotājam vēsturē ir jāizskrien cauri milzīgam apjomam. Vēsturē ir ļoti daudz svarīgu momentu, kurus vajag apgūt, lai veidotu kopsakarības, bet laika ir pārāk maz un zināšanas nostiprināt ir grūti,» saka LIZDA priekšsēdētāja. Viņa norāda, ka neatkarīgi no sadalījuma vēstures vielas apjoms nemainās, turklāt laika gaitā zināšanu daudzums, kas skolēniem jāapgūst, palielinās.
Patlaban pamatskolas skolēni no 6. līdz 9. klasei Latvijas un pasaules vēsturi apgūst vienotā priekšmetā. No 2006. līdz 2009. gadam 40 skolās Latvijas un pasaules vēsture tika mācīta kā divi atsevišķi mācību priekšmeti. Skolas, kuras piedalījās šajā projektā, norādīja, ka dalītā priekšmetu apguvē skolēni Latvijas vēsturi mācās labprātīgāk. I. Mikiško gan piebilst, ka vēstures skolotāji, vērtējot dalīta priekšmeta nepieciešamību, ir sarežģītā situācijā. «Ja stundu skaits palielinās, palielinās arī skolotāja alga, tāpēc viņš ir diezgan sarežģītā situācijā, ja vajag izvērtēt, kurš veids ir labāks,» saka LIZDA priekšsēdētāja.
Diskutējot par dalītu Latvijas un pasaules vēstures apgūšanu, pērn rudenī tika plānots, ka 6. un 7. klasē apgūs pasaules vēsturi, savukārt 8. un 9. klasē - Latvijas vēsturi. Taču šis ierosinājums izpelnījās asu Rīgas vēstures skolotāju un vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāju kritiku, jo, viņuprāt, tas nebija optimāls. Skolotāji norādīja, ka XX un XXI gadsimta vēsture ir pārāk sarežģītā 7. klases skolēniem. Tiktu apgrūtināts arī darbs ar mācību grāmatām, jo tās nodrošina abu priekšmetu apguvi, taču vienlaikus būtu nepieciešamas gan 6., gan 7. klašu skolēniem. Turklāt dalīta priekšmetu apguve saīsinātu Latvijas vēsturei paredzēto laiku, jo 9. klasē būtu jāatgriežas pie pasaules vēstures problēmām. Kā viens no argumentiem, lai dalītu priekšmetus, bija patriotisma veicināšana un izpratne par Latvijas vēsturi, taču iepriekš piedāvātais modelis, pēc skolotāju teiktā, to neveicinātu.
Pieņemtajos grozījumos klāstīts, ka jaunieviešamā mācību priekšmeta Latvijas vēsture mērķis būs pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm. Iecerēts, ka tas sekmēs arī skolēna identitātes veidošanos un veicinās «atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi». Obligātais Latvijas vēstures saturs ietver 32 tēmas, sākot no skolēna ģimenes un tuvākās apkārtnes vēstures līdz Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pārzināšanai.