Latvijas hokeja izlases aizsargs
Uzvara pār Krieviju norāda uz Latvijas izlases spēku, vai arī, tavuprāt, pretinieks spēlēja ar 70 procentu atdevi?
Otro spēli mēs patiešām aizvadījām labi, puslīdz stabili visas 60 minūtes. Viņiem īsti reālu vārtu gūšanas momentu bija gaužām maz. Nedomāju, ka viņi spēlēja par procentiem septiņdesmit. Pirms spēles mēs ļoti varējām dzirdēt, cik augstos toņos ar komandu runāju treneris Biļaļetdinovs.
Kādi faktori sekmēja uzvaru pār Krieviju?
Man patika miers, kas valdīja uz komandas soliņa. Psiholoģiskajam noskaņojumam, kad nav papildu stresa, ir liela nozīme. Pirmajā spēlē, zinot, ka pretinieks ir spēcīgs, vēl bija neliela nervozitāte, taču otro maču komanda aizvadīja ļoti pārliecinoši.
Taktiski, šķiet, arī komanda spēlēja pareizi, jo tikai vienu reizi otrajā mačā krievi izslidoja divatā pret vienu aizsargu...
Jā, komanda labi izpildīja spēles plānu. Centāmies spēlēt nedaudz citādi - pēc shēmas viens, trīs un viens. Šādā variantā liela loma ir malējiem uzbrucējiem, kuriem jānosedz savas malas. Tad aizsargi var justies brīvāk viduszonā. Pret Dāniju vēl bija pārrāvumi, taču šajās spēlēs jau krietni labāk.
Nevarēja nepamanīt, ka vairākās epizodēs ar ieslidošanu dziļāk zonā bīstamus momentus rada mūsu aizsargi. Tāds bija trenera uzdevums?
Nē, tādas lietas nevar ieplānot. Ir jāskatās pēc situācijas. Mūsdienu hokejā tas ir tikai normāli. Ja tikai uzbrucēji domās par vārtu gūšanu, savukārt tikai aizsargi par savu vārtu drošību, nekas labs nesanāks. Visam piecniekam jābūt aktīvam abās laukuma pusēs.
Kondīcijas virsotne nav sasniegta priekšlaikus?
Šosezon klubā mums nav kritumu vai kāpumu. Vilnis Klucis (Rīgas Dinamo un Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris - aut.) mūs sezonas garumā uztur labā kondīcijā. Zinām, kas un kad jādara. Piemēram, krievi pēc pirmās spēles brauca uz viesnīcu, bet mēs vēl nedaudz pastrādājām ar svariem.