Kā zināms, pārgalvīga autobraukšana bieži beidzas grāvī: šī metafora lieliski attēlo Latvijas ekonomiku. Neraugoties uz daudzajām mirgojošajām brīdinājuma lampiņām, tā traucās neprātīgā ātrumā, līdz iegāzās dziļākajā recesijā, kāda ES valstīs jebkad piedzīvota. Lai izkļūtu no grāvja, Latvijai ir bijusi vajadzīga draugu (starptautisko aizdevēju) dotā vinča un degviela, tāpat bija jāsamazina automašīnas svars (jāmazina budžeta deficīts un jāveic strukturālās reformas).
Starptautisko aizdevēju līdzekļi ir nodrošinājuši motora darbību, ļaujot valdībai izmaksāt algas un pensijas krīzes smagākajā brīdī. Kopā ar vinču saņēmām arī padomus, kā automašīnu no grāvja izvilkt. Balstoties uz šiem padomiem, Latvijas valdība un Saeima ar izlēmīgiem soļiem - gan 2009. gada budžeta grozījumiem, gan 2010. gada budžetu un reformām būtiskās ekonomikas nozarēs - panākusi, ka Latvija pakāpeniski atgūst starptautiskās sabiedrības uzticību un pat tiek minēta par piemēru citām ES valstīm.
Pārmaiņas ir bijušas sāpīgas. Līdz ar ekonomikas lejupslīdi ievērojami pieaudzis bezdarbs. Latvija atjauno savas ekonomikas pamatus, kas izrādījušies nestabili. Šobrīd ir skaidrs, ka valsts ilgtermiņā nevar attīstīties, balstoties uz nekustamā īpašuma, būvniecības un finanšu nozarēm. Notiekošā pārorientācija uz visas ekonomikas konkurētspēju un pievienoto vērtību veicinošām jomām vēl kādu laiku turpinās negatīvi ietekmēt darba tirgu. Tādēļ ir iedvesmojoši dzirdēt katru veiksmes stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kam izdevies apgūt jaunus eksporta tirgus, īstenot novatoriskas biznesa idejas vai izveidot jaunas darbvietas. Svarīga ir banku apņemšanās turpināt kreditēšanu Latvijā.
Lai mazinātu šo pārmaiņu sekas, viena no galvenajām valdības un ES prioritātēm ir palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbu un apgūt jaunas prasmes. Eiropas Sociālais fonds tiek izmantots, lai finansētu pagaidu sociālo darbu jeb tā sauktās 100 latu stipendijas un samazinātu sociālās grūtības, kā arī lai veicinātu aktīva darba tirgus pasākumus, tajā skaitā bezdarbnieku un pašnodarbināto mācības un pārkvalifikāciju. Tāpat, neraugoties uz ievērojamo budžeta deficīta samazināšanu, valsts iestādes ir saglabājušas vai pat palielinājušas līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektiem, tādējādi sniedzot ievērojamu ieguldījumu un stimulu ekonomikai. Struktūrfondi ir degviela ar augstu atdevi: katrs valsts izdotais lats ienes četrus no Briseles - gluži par brīvu! Tomēr, lai efektīvi virzītu uz priekšu reālo ekonomiku un atbalstītu nodarbinātību, šī nauda jāizmanto ātri, lietderīgi un pārredzami.
Pēdējā laikā vairākas pazīmes liecina, ka auto ir sakustējies. Tomēr jābūt reālistiem: bija vajadzīgi vairāki gadi, lai ar tuvredzīgu un nepārdomātu rīcību novestu Latviju līdz krīzei un pašreizējam ekonomikas sastingumam, tādēļ būs nepieciešama pacietība un labas braukšanas prasmes, lai atgrieztos uz ceļa un atsāktu virzīties normālā ātrumā.
Nākamā pietura ir eiro ieviešana, pat ja dažiem tas šķiet tālu. Kā liecina pašreizējā Igaunijas pieredze, pārliecināta virzība uz šo mērķi var dot lielāku investoru uzticību valstij. Eiro ir lieliska iespēja panākt ciešāku integrāciju un spēcīgāku izaugsmi, taču pēdējā laika notikumi mums parādījuši, ka dalība eirozonā nav zāles visām slimībām. Tādēļ Latvijai jārūpējas par sava auto izturību - jāturpinās gan fiskālajai konsolidācijai, gan kopā ar sociālajiem partneriem sagatavotām reformām, lai Latvija izpildītu Māstrihtas kritērijus, gūtu panākumus eirozonā un pakāpeniski sasniegtu pārtikušo dalībvalstu dzīves līmeni.
Šā uzdevuma veiksmīgas izpildes priekšnoteikums ir Latvijas pašas pieņemtās ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošana. Neatkarīgi no tā, kas nākamajos gados nāks pie varas, nebūs iespējams izvairīties no šīs smagās patiesības. Lai nezaudētu laiku, nākamie mēneši dod iespēju visām Latvijas partijām un tagadējai valdībai ielikt pamatus 2011. gada budžetam. Tajā būtu īstenojama lielākā daļa no budžeta korekcijas 800-900 miljonu latu apmērā. Tā jāveic nākamajos divos gados, lai 2012. gadā budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no IKP. Iepriekšēja sagatavošanās palīdzēs izvairīties no sasteigtu un neloģisku lēmumu riska pēc vēlēšanām. Būtu apsveicami, ja politiskās partijas ar kvalitatīviem konsolidācijas un reformu plāniem nāktu klajā jau pirms vēlēšanām.
Galveno reformu kopsavilkums un turpmākā rīcība atrodama Papildu saprašanās memorandā - vienošanās dokumentā, kas noslēgts starp Latviju un ES un ir brīvi pieejams katram interesentam. Šajā dokumentā galvenā uzmanība pievērsta fiskālajai korekcijai un citām būtiskām reformām attiecībā uz fiskālo pārvaldību, finanšu sektoru un strukturāliem jautājumiem, tajā skaitā soļiem, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, cīnīties pret ēnu ekonomiku un palielināt ES struktūrfondu apgūšanu un efektivitāti. Šie jau ilgāku laiku nepieciešami soļi ir ambiciozi, bet vajadzīgi, un tie padarīs stabilāku gan ekonomiku, gan budžetu.
Latvijas centieni nebūs velti. Spēcīgākas ekonomikas veidošana un stabila virzība uz eiro ieviešanu ļaus Latvijai pēc dažiem gadiem kļūt par pārticīgāku valsti. Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar SVF turpinās Latvijai šajā ceļā palīdzēt.