Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Cenas augstākas, lai remdētu veikalu apetīti

Lai arī līdz šim daudzkārt izskanējis, ka Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā, Dienas veiktais produktu cenu apsekojums septembra sākumā liecina, ka lielākoties dārgākā pārtika tomēr ir Igaunijā, kur augstāka ir arī cilvēku pirktspēja. Dažās produktu grupās Latvijā pārtika ir vislētākā, taču galvenokārt esam pa vidu. Pārtikas produktu piegādātāji gan pauž, ka Latvijā būtu jābūt vēl lētākai pārtikai, ja lielveikali «neuzspiestu» apjoma atlaides, lai tās kompensētu, ražotāji paaugstina produktu cenas.

Jākompensē bonusi

«Esam spiesti cenas skrūvēt augšā, jo lielie tīkli mūs spiež zemē ar saviem noteikumiem,» Dienai atklāj kāds uzņēmējs, kurš piekrita sarunai tikai ar noteikumu, ka paliks anonīms. Kāds uzņēmējs, kurš arī vēlējās palikt anonīms, skaidro, ka ar problēmām saskaroties visi, jo Latvijā neesot tāda veikala vai veikalu tīkla, kas neprasa bonusus, un tāda ražotāja vai piegādātāja - vismaz pārtikas nozarē -, kas no tā neciestu.

Par bonusiem uzņēmēji sauc gan atlaides, ko savai produkcijai ir spiesti piešķirt lielveikaliem atkarībā no pārdošanas apjoma, gan arī ir tā sauktos loģistikas bonusus, kurus ražotāji maksā atkarībā no tā, vai preces piegādā tieši uz veikaliem vai lielajām bāzēm, no kurām tās tālāk veikalos izplata pats mazumtirgotājs. Pēdējā gadījumā pie izmaksām jāpieskaita vēl pāris procentu, savukārt precīzu atlaides bonusu, kas tiek rēķināts visiem uzņēmējiem atkarībā no pārdoto preču apjoma, Dienas aptaujātie uzņēmēji vairās saukt, atklājot, ka tie var svārstīties no dažiem līdz pat 25 procentiem no preces vērtības un starp mazumtirgotāju tīkliem daudz neatšķiroties. Formāli tas ir normāls tirgus instruments, jo ražotājs, vēloties pārdot vairāk produkcijas, precei piedāvā atlaidi, ja produktu pārdod vairāk, - līdzīgi kā «pērc trīs, vienu dabū par brīvu». Atšķirība tikai tā, ka, lai vispār iekļūtu mazumtirdzniecības tīklos, atlaides esot obligātas; tas ir nelikumīgi, bet tajā pašā laikā nepierādāmi, ja paši tirgotāji nav gatavi par to ziņot, riskējot zaudēt tirgu. «Kā jūs domājat, kas sedz izmaksas? Pircēji, protams, jo mēs jau arī nestrādāsim ar zaudējumiem, taču esam spiesti pacelt cenas, lai šīs «atlaides» nosegtu,» atklāj uzņēmējs.

Kāds cits piegādātājs atklāj, ka, piemēram, Depo un Lukoil uzpildes stacijas faktiski ir viņam vienīgie zināmie tīkli, kas Latvijā neprasa bonusus, jo savu daļu grib ne tikai lielie milži, bet arī LATS, AIBE un citi mazie veikalu tīkli, par Statoil, Neste un Elvi nemaz nerunājot. Viņi sekojot lielo mazumtirgotāju paraugam, jo citādi nespējot konkurēt ar cenām. «Par Depo gan runājot, ka arī tur kaut kas varētu mainīties, jo sākuši strādāt bijušie Rimi cilvēki,» uzņēmējs stāsta.

Bonusu sistēmu par neapšaubāmu ļaunumu gan uzņēmēji atsakās dēvēt - tiem, kas strādā ne tikai Baltijā, bet arī vairāk uz austrumiem, ātri kļūstot skaidrs, ka labāk maksāt lielākus bonusus nekā mēģināt sadarboties ar veikalu tīkliem, kuros valda haoss - mārketinga nodaļa nezina, ko dara vadība, bet vadība neatbild par katra atsevišķa veikala darbu. «Esmu dzirdējis, ka katrs bonusa procents tiek kādam departamentam gan pie algām, gan prēmijās, gan vēl kaut kādos uzlabojumos, tas savukārt cilvēkus mudina strādāt labāk. Nevar salīdzināt kārtību Latvijas mazumtirdzniecības tīklos ar Krieviju vai pat Poliju - mums viss ir daudz augstākā līmenī,» teic piegādātājs.

Paaugstinātos kvalitāte

Tomēr vairāku piegādātāju viedoklis par to, vai bonusu samazināšana uzreiz ietekmētu cenu, atšķiras. Galvenie ieguvēji īstermiņā būtu ražotāji, kas iegūtu papildu līdzekļus attīstībai, bet pircēji iegūtu ilgtermiņā - parādītos jauni un kvalitatīvāki produkti par zemākām cenām.

«Vairākas ķēdes arī Latvijā jau ir sapratušas, kā ar piegādātājiem sadarboties pēc win-win principa, lai abi būtu uzvarētāji. Lai attīstītos, abiem ir jāiegūst, nevar tikai viens pelnīt, bet no otra izsūkt visu sulu,» stāsta Fazer maiznīcas tirdzniecības direktors Dinārs Ozols. Viņš skaidro, ka tagad maizes nozarē ir grūti laiki, to var redzēt jau pēc tā, cik maz spēlētāju ir palikuši tirgū. Ir jāpelna, lai ieguldītu attīstībā, nevis tikai jāražo viens un tas pats. Uzņēmējs norāda, ka patlaban ir tendence lielos pirkumus izdarīt ar atlaidēm. Tiek pirkta tieši lētākā gala produkcija. Bonusu politika ietekmē to, ka uzņēmēji nespēj tik daudz ieguldīt attīstībā - nespēj ražot augstvērtīgāku maizi. «Jāsaprot, ka, pērkot lētāk, cilvēks arī apēd mazāk, jo, lai maize saturētu visas nepieciešamās uzturvielas, tā nevar maksāt pārdesmit santīmu. Vēlamies mainīt domāšanu, ka par to pašu naudu labāk nopirkt nevis vairākus kukuļus mazvērtīgāka produkta, bet vairāk - augstvērtīgāku un rezultātā iegūt to pašu, kā tas ir gan Lietuvā, gan Igaunijā, kur pašas lētākās preces nav tik pieprasītas, jo cilvēki zina to vērtību,» stāsta D. Ozols. Viņš uzskata, ka pašreizējā atlaižu politika ražotājiem liek cīnīties par zemāku cenu un kavē attīstību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?