Jākompensē bonusi
«Esam spiesti cenas skrūvēt augšā, jo lielie tīkli mūs spiež zemē ar saviem noteikumiem,» Dienai atklāj kāds uzņēmējs, kurš piekrita sarunai tikai ar noteikumu, ka paliks anonīms. Kāds uzņēmējs, kurš arī vēlējās palikt anonīms, skaidro, ka ar problēmām saskaroties visi, jo Latvijā neesot tāda veikala vai veikalu tīkla, kas neprasa bonusus, un tāda ražotāja vai piegādātāja - vismaz pārtikas nozarē -, kas no tā neciestu.
Par bonusiem uzņēmēji sauc gan atlaides, ko savai produkcijai ir spiesti piešķirt lielveikaliem atkarībā no pārdošanas apjoma, gan arī ir tā sauktos loģistikas bonusus, kurus ražotāji maksā atkarībā no tā, vai preces piegādā tieši uz veikaliem vai lielajām bāzēm, no kurām tās tālāk veikalos izplata pats mazumtirgotājs. Pēdējā gadījumā pie izmaksām jāpieskaita vēl pāris procentu, savukārt precīzu atlaides bonusu, kas tiek rēķināts visiem uzņēmējiem atkarībā no pārdoto preču apjoma, Dienas aptaujātie uzņēmēji vairās saukt, atklājot, ka tie var svārstīties no dažiem līdz pat 25 procentiem no preces vērtības un starp mazumtirgotāju tīkliem daudz neatšķiroties. Formāli tas ir normāls tirgus instruments, jo ražotājs, vēloties pārdot vairāk produkcijas, precei piedāvā atlaidi, ja produktu pārdod vairāk, - līdzīgi kā «pērc trīs, vienu dabū par brīvu». Atšķirība tikai tā, ka, lai vispār iekļūtu mazumtirdzniecības tīklos, atlaides esot obligātas; tas ir nelikumīgi, bet tajā pašā laikā nepierādāmi, ja paši tirgotāji nav gatavi par to ziņot, riskējot zaudēt tirgu. «Kā jūs domājat, kas sedz izmaksas? Pircēji, protams, jo mēs jau arī nestrādāsim ar zaudējumiem, taču esam spiesti pacelt cenas, lai šīs «atlaides» nosegtu,» atklāj uzņēmējs.
Kāds cits piegādātājs atklāj, ka, piemēram, Depo un Lukoil uzpildes stacijas faktiski ir viņam vienīgie zināmie tīkli, kas Latvijā neprasa bonusus, jo savu daļu grib ne tikai lielie milži, bet arī LATS, AIBE un citi mazie veikalu tīkli, par Statoil, Neste un Elvi nemaz nerunājot. Viņi sekojot lielo mazumtirgotāju paraugam, jo citādi nespējot konkurēt ar cenām. «Par Depo gan runājot, ka arī tur kaut kas varētu mainīties, jo sākuši strādāt bijušie Rimi cilvēki,» uzņēmējs stāsta.
Bonusu sistēmu par neapšaubāmu ļaunumu gan uzņēmēji atsakās dēvēt - tiem, kas strādā ne tikai Baltijā, bet arī vairāk uz austrumiem, ātri kļūstot skaidrs, ka labāk maksāt lielākus bonusus nekā mēģināt sadarboties ar veikalu tīkliem, kuros valda haoss - mārketinga nodaļa nezina, ko dara vadība, bet vadība neatbild par katra atsevišķa veikala darbu. «Esmu dzirdējis, ka katrs bonusa procents tiek kādam departamentam gan pie algām, gan prēmijās, gan vēl kaut kādos uzlabojumos, tas savukārt cilvēkus mudina strādāt labāk. Nevar salīdzināt kārtību Latvijas mazumtirdzniecības tīklos ar Krieviju vai pat Poliju - mums viss ir daudz augstākā līmenī,» teic piegādātājs.
Paaugstinātos kvalitāte
Tomēr vairāku piegādātāju viedoklis par to, vai bonusu samazināšana uzreiz ietekmētu cenu, atšķiras. Galvenie ieguvēji īstermiņā būtu ražotāji, kas iegūtu papildu līdzekļus attīstībai, bet pircēji iegūtu ilgtermiņā - parādītos jauni un kvalitatīvāki produkti par zemākām cenām.
«Vairākas ķēdes arī Latvijā jau ir sapratušas, kā ar piegādātājiem sadarboties pēc win-win principa, lai abi būtu uzvarētāji. Lai attīstītos, abiem ir jāiegūst, nevar tikai viens pelnīt, bet no otra izsūkt visu sulu,» stāsta Fazer maiznīcas tirdzniecības direktors Dinārs Ozols. Viņš skaidro, ka tagad maizes nozarē ir grūti laiki, to var redzēt jau pēc tā, cik maz spēlētāju ir palikuši tirgū. Ir jāpelna, lai ieguldītu attīstībā, nevis tikai jāražo viens un tas pats. Uzņēmējs norāda, ka patlaban ir tendence lielos pirkumus izdarīt ar atlaidēm. Tiek pirkta tieši lētākā gala produkcija. Bonusu politika ietekmē to, ka uzņēmēji nespēj tik daudz ieguldīt attīstībā - nespēj ražot augstvērtīgāku maizi. «Jāsaprot, ka, pērkot lētāk, cilvēks arī apēd mazāk, jo, lai maize saturētu visas nepieciešamās uzturvielas, tā nevar maksāt pārdesmit santīmu. Vēlamies mainīt domāšanu, ka par to pašu naudu labāk nopirkt nevis vairākus kukuļus mazvērtīgāka produkta, bet vairāk - augstvērtīgāku un rezultātā iegūt to pašu, kā tas ir gan Lietuvā, gan Igaunijā, kur pašas lētākās preces nav tik pieprasītas, jo cilvēki zina to vērtību,» stāsta D. Ozols. Viņš uzskata, ka pašreizējā atlaižu politika ražotājiem liek cīnīties par zemāku cenu un kavē attīstību.