Tavā jautājumā ir divas daļas. Skaidrs, ka mēs stingri ejam ar to plānu, kādu esam pauduši pirms vēlēšanām. Par to naudas trūkumu... Neviens punkts mūsu programmā nav populistisks vai utopisks tādā ziņā, ka nebūtu izdomāts, kur ņemt nepieciešamo naudu. Cita lieta, ka patiešām šīs diskusijas ar Vienotību ir vērtīgas, jo tā kā jau varas partija labāk zina dažādus zemūdens akmeņus. Tā ir pareizāk: diskutēt, nevis - visi parakstās, un tad sāk atklāties dažādi šķēršļi, kas ļauj reformas nolikt malā. Tas, kas notiek šobrīd, ir cenšanās aizrakties līdz saknēm. Vienotības piesardzīgā attieksme ir saprotama - tev atnes kaut ko jaunu, vērienīgu un noliek priekšā...
Vai šajā «rakšanās» procesā ZRP ir sapratusi, ka kaut kādas no iecerētajām lietām tomēr nav īstenojamas?
Pagaidām tādu nav. Precizēšanas process normāli virzās uz priekšu. Mēs runājam par iespējamiem termiņiem, par to, kas secīgi darāms - tur nepieciešama kvalitatīva statistika, citur - motivācijas izpēte. Arī mēs, ZRP, nekur jau neesam ierakstījuši, ka konkrētām reformām jānotiek rīt uz pusdienas laiku. Mēs veidojam sistēmu: ja piepildās mūsu hipotēze, tad valdība rīkojas tā, mums jābūt plānam «ja - tad».
Un kādi termiņi iezīmējas?
Tas, ko es varu pateikt... Piemēram, augstākās izglītības reformas gadījumā mums izdevās pārvarēt zināmu strupceļu, kad noskaidrojās faktiski pārpratums. Proti, ZRP gluži labi saprot, ka šo reformu var uzsākt 2014. gadā, nevis nākamgad, kā varbūt kāds no partneriem bija sapratis.
Un tam tad Vienotība piekrita?
Ko nozīmē - piekrita? Tas process jau nav tik vienkāršs. Sarunu vedējiem ir jāsaskaņo viedoklis frakcijā, partijas vadībā. Nevienam no sarunu vedējiem no mūsu puses nav partijas mandāta, teiksim, atteikties no izglītības reformas projekta. Tas, ko es gribēju pateikt, ir: izrādās, tas 2014. gads būtiski atvieglo sarunas. Varbūt arī mēs no savas puses pietiekami neskaidrojām iepriekš savu programmu. Skaidrs, ka ir vajadzīgs laiks, lai mainītu normatīvos aktus, sakārtotu finansējumu utt. Es nevaru apgalvot, ka Vienotība nu piekrīt mūsu uzstādījumiem, bet izrādās, ka tad viņi šo tēmu skata mazāk nervozi.
Un kā ar ZRP piedāvātajām nodokļu izmaiņām? Aizrakāties līdz termiņam? 2013. gads?
Nē, skaidrs, ka tas iespējams tikai no 2014. gada, jo PVN pazemināto likmju atcelšanai viennozīmīgi būtu liela ietekme uz inflāciju. Mēs no paša sākuma tā teicām!
Piedod, bet priekšvēlēšanu laikā tas kaut kā neizskanēja vis...
Nu, mēs atzīstam kļūdas komunikācijā, esam gatavi to «apēst». Ko padarīsi - tā gadās...
Pieņemsim, ka trešais koalīcijas partneris ir Nacionālā apvienība (NA). NA programmā arī bija gana daudz par nodokļu jautājumiem. Vai starp NA idejām ir tādas, kuras ZRP ir principiāli nepieņemamas, tādas, par kuru nevajadzību jūs centīsieties viņus pārliecināt?
Piemēram, mēs nedomājam, ka vajadzētu skriet pa priekšu Eiropai banku transakciju nodokļa jautājumā. Eiropā veidojas kaut kāds regulējums, ja tur kaut kas izkristalizēsies, tad skatīsimies, ja ne - ne. Jo mēs vispār ļoti skeptiski skatāmies uz nodokļu kopējā sloga palielināšanu. Mēs jau arī par saviem priekšlikumiem uzsveram: PVN pazemināto likmju atcelšana, izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likmēs iespējamas tikai vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļa pazeminājumu.
Atgriežoties pie NA... Mums ir, ja tā var teikt, ideoloģiskas domstarpības par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli un cīņu pret ēnu ekonomiku. Ja runā par «progresīvo» - mēs neesam pret zināmu nodokļu progresivitāti vispār, mēs neizslēdzam, ka kaut kad pie progresīvā var nonākt, bet šobrīd nu gan ne.
Par «progresīvo» sapratu, par ēnu ekonomiku - ne. Visas partijas taču dikti grasās apkarot!
Runa ir par atšķirīgām pieejām. Redzi, mēs ēnu ekonomiku redzam kā problēmu ne tikai negūtu valsts budžeta ieņēmumu izskatā, bet tā reāli kavē ekonomikas izaugsmi. Ja tev ir aplokšņu algas, tu baidīsies kļūt par lielāku uzņēmumu, pārnākt baltajā ekonomikā - jo, ja esi pārnācis, tad vai nu tu izdzīvosi, ja tiksi pie «siles», vai arī tevi noēdīs tie, kas palikuši pelēkajā zonā. Ja tu maksā aplokšņu algas, tu nevari piesaistīt finanses, bremzējas investīcijas. Nauda Latvijā ir, tikai cik ir tādu uzņēmumu, kuriem visi papīri kārtībā!
Pag', bet to jau saka arī nacionāļi. Kur ir atšķirība?
Redzi, NA runā par kontrolējošo institūciju darba aktivizēšanu. Pareizi, bet, ja Latvijā darba devējam darbinieks turpinās izmaksāt dārgāk nekā Vācijā vai Zviedrijā, viens VID vai VDI tur neko nepanāks. Ekonomikas likumus nevar pārlauz! Ir jāatgriežas pie situācijas, kad tas izdevīgums starp legālo un nelegālo ir tik neliels, ka uzņēmējs negrib riskēt. Nevis kā tagad, kad izdevīgums ir nepārprotams...
Ir dzirdēts, ka sarunās ar Vienotību ZRP kritizējis premjeru par to, ka, kā saka, jūs tik konsolidēt mākat, bet nedomājat par attīstību. Kas nav visai korekti, jo šī valdība iesāka Attīstības bankas projektu...
Kas savukārt nav labs projekts, jo nepareiza ir diagnoze: Latvijā nav naudas trūkuma ekonomikas attīstīšanai. Bet labi... Tās ir baumas, neviens nevienu «neeksaminēja». Situācija patiesībā ir loģiska: viņi specializējas ugunsgrēku dzēšanā, kas objektīvi rada piesardzību. Savukārt mēs nedomājam, ko tas teiks, ko tas teiks, kura arodbiedrība protestēs utt. Vienotība vairāk orientējas uz nelieliem pasākumiņiem, uzlabojumiņiem, kas varbūt kā tādi ir labi, bet nedos to lūzuma momentu, lai pēc vairākiem gadiem mēs joprojām nenodarbotos ar ugunsgrēku dzēšanu. Mums šajā ziņā ir brīvākas rokas.