Veselības ministrs Juris Bārzdiņš pēc kritikas saņemšanas no valsts augstākajām amatpersonām gan nolēma uz pieciem mēnešiem apturēt traumpunktu reformu. Šis nav vienīgais piemērs, ka ambulatorā veselības aprūpe pagaidām nav gatava uzņemt papildu pacientu slodzi, ja samazinās slimnīcu pakalpojumus.
Pērnā gada beigās Veselības ministrijas (VM) iesniegtā biezā grozījumu pakete pieteica vērienīgas reformas neatliekamās palīdzības jomā. Tas, ka uzsvars no slimnīcu aprūpes jāpārliek uz ambulatoro aprūpi, gan zināms vismaz 10 gadu. Toreiz - XXI gs. sākumā Latvijā bija 120 slimnīcu, tagad - 21 neatliekamās palīdzības slimnīca. Decembra beigās valdība piekrita, ka no 21 slimnīcas prioritāri jāatbalsta tikai desmit. Iespējams, 11 rajonu slimnīcās no jūlija gaidāmas pārmaiņas, piemēram, samazinātos neatliekamās palīdzības sniegšana. J. Bārzdiņš tagad par šīm reformām runā skopi, tikai saka: «Mēs ejam tajā - reformu - virzienā.» Kāds varētu būt ieguvums, VM precīzi neatklāj, tas esot viens no nepilnu četru miljonu latu konsolidācijas pasākumiem slimnīcās. Ir vēl viens paradokss - ja Latvijā patiešām paliks tikai 10 slimnīcas, par piemēru allaž minētā Igaunija ar savām 19 daudzprofilu slimnīcām būs pārspēta. Kaimiņvalstī gan ir mazāk iedzīvotāju.
Neredz pamatojumu
Patlaban svītrot slimnīcas no diennakts neatliekamās palīdzības loka nav pārāk grūti. Valdībai tikai jāgroza galvenais dokuments, uz kuru balstās veselības aprūpes sistēmas finansēšana, - Ministru kabineta 1046. noteikumi. Māsterplāns, kas iepriekš noteica un pamatoja slimnīcu reformu kursu, bija spēkā līdz 2010. gadam. Jauna plāna nav.
Cēsu klīnikas vadītājs Guntars Kniksts saka: «Neredzu šobrīd kopēju plānu, ministrija īsteno atsevišķas no konteksta izrautas lietas, kuras uzskata par svarīgām. Nogriež un tad sāk mērīt.» Iepriekš, kad bija māsterplāns, bijusi vismaz izpratne - īstenojot reformas, tas paredzēja, kā pacientam nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. Pēc G. Kniksta domām, reformas vajadzīgas, taču vispirms jānodrošina pirmais posms - ambulatorā aprūpe pilnībā. No pacientiem slimnīcas ārsti dzirdējuši, ka klibo pieejamība ģimenes ārstiem. Par to liecinot arī ielaisto pacientu skaits, kuri galvenokārt naudas trūkuma dēļ nav saņēmuši plānveida palīdzību.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš Dienai saka: pie reformām rajonu slimnīcās strādās darba grupa, kas noteiks slimnīcu nākotnes attīstības modeli - kādas funkcijas saglabāsies, no kādām vajadzētu atteikties. «Taču stāstu par diennakts slimnīcu, kurā naktī nav dežūrārstu, vairāk nebūs,» viņš saka.
Lauku pieci kilometri
Lai tiktu līdz autobusa pieturai un aizbrauktu pie ģimenes ārsta uz tuvējo Vecpiebalgas pagastu, pensionārei Intai Bērziņai no mājām būtu jāiet kājām pieci seši kilometri. «Nekādā ziņā nevarētu noiet turp un atpakaļ,» ar roku atmet sirmā kundze, kurai pērn veikta ceļa operācija. Šodien viņu pie ģimenes ārstes aizvedusi kaimiņiene ar mašīnu. Bērziņas kundze saka - būtu jābrauc reizi mēnesī, jo nepieciešamas receptes, taču biežāk sanāk reizi divos mēnešos. Sirmā kundze noraizējusies, ka neatliekamo palīdzību vairs varētu nesniegt Madonas slimnīca. «Tad man tuvākā būs Valmiera vai Jēkabpils - abas ļoti tālu,» viņa saka.
Vecpiebalgas doktorāta ģimenes ārstei Ilonai Radziņai ir 2300 pacientu divos pagastos. Par reformām viņa saka: «Mēs nevaram nogriezt kā ar nazi. Tie, kam ir līdzekļi, var aizbraukt uz izmeklējumiem. Bet ir ielaisti gadījumi - mēs ar pacientu izrunājam, kādi izmeklējumi nepieciešami, bet viņš neaizbrauc, jo nav naudiņas.» Ģimenes ārstiem jāseko līdzi jau tagad, kādas kurā slimnīcā ir izmeklējumu kvotas, piemēram, vienubrīd rinda uz kuņģa izmeklējumiem Cēsīs bija īsāka, Madonā - garāka.
Saņēma Eiropas naudu
Tiesa, zem jautājuma zīmes esošās rajonu slimnīcas saņēmušas ERAF naudu tieši stacionāra attīstībai - remontiem. Kopējā summa ir vairāki miljoni latu, 15% ir valsts un pašvaldības līdzfinansējums. Valsts sekretārs saka: šī nauda tik un tā būs nepieciešama slimnīcu vides uzlabošanai, lai vai kādas funkcijas slimnīca pildīs.
Vairāki rajonu slimnīcu vadītāji jau atzinuši, ka neredzot ekonomisko ieguvumu no rajonu slimnīcu mazināšanas. «Rajonu slimnīcās tarifs ir 170 latu par ārstēšanas gadījumu, reģionālajās - 244, universitātes slimnīcā - 314,» nosauc G. Kniksts un skaidro - ja likvidēs rajonu slimnīcas, pacienti jau paliks, taču viņus ārstēs vairs nevis pēc rajonu slimnīcu zemā tarifa, bet pēc reģionu tarifa. Zaudējums, pēc rajonu slimnīcu aprēķiniem, varētu būt ap četriem miljoniem latu. R. Muciņš par to saka - ne visi pacienti būs jāuzņem reģionu slimnīcai, tikai, iespējams, 1000 pacientu no 7000, pārējie nonākšot dienas stacionārā, pie ambulatorajiem speciālistiem, ģimenes ārstiem.
Patlaban Cēsu klīnika ir pārpildīta, pacienti izvietoti pat gaiteņos. Ik gadu slimnīcā stacionēts ap 7000 pacientu. Potenciālās Cēsu klīnikas pacientu pārņēmējas Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila Dienai stāsta, ka gadā slimnīca stacionē ap 11 000 pacientu, taču par papildu pacientu plūsmu pārņemšanu ar VM neesot runāts.