Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai banka uzskatāma par nozīmīgu, saistīti ne vien ar tās lielumu absolūtā izteiksmē, proti, tās kopējiem aktīviem jāpārsniedz 30 miljardu eiro, bet arī ar tās relatīvo lielumu vai darbības veidu. Ar to es domāju, piemēram, kredītiestādes svarīgumu Eiropas Savienībā (ES) vai dalībvalsts ekonomikai, tās pārrobežu darbību svarīgumu, kā arī to, vai šī kredītiestāde ir lūgusi vai saņēmusi palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM). ECB veiks aptuveni 120 banku tiešu uzraudzību. To aktīvu kopējā vērtība ir apmēram 25 triljoni eiro, kas veido aptuveni 85% no kopējiem banku aktīviem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) valstīs. Par spīti šī pasākuma plašajam vērienam, esam ļoti apmierināti ar līdzšinējiem panākumiem.
Kāda būs galvenā atšķirība starp VUM veikto uzraudzību un uzraudzību, ko līdz šim īstenoja nacionālie banku uzraugi?
VUM veido ECB un 18 valstu (no 2015. gada - 19 valstu) nacionālie banku uzraugi, tādējādi apvienojot visu šo iestāžu prasmes, pieredzi un profesionālās zināšanas. ECB ir atbildīga par VUM efektīvu un saskaņotu darbību, kā arī nodrošina sistēmas darbības pārraudzību. VUM galvenokārt atšķirsies ar to, ka tā būs pirmā Eiropas banku uzraudzības iestāde ar Eiropas mēroga pilnvarām. Šādi tiks atbalstīta Eiropas Banku iestādes izstrādāto vienoto noteikumu efektīva piemērošana un tādējādi arī Eiropas uzraudzības standartu saskaņošana. Tas savukārt samazinās regulējuma tiesvedību risku un palīdzēs novērst valstu atšķirības. Šādi mēs vairosim uzticību banku uzraudzībai un visai finanšu sistēmai VUM valstīs.
Kādi būs nacionālo uzraugu pienākumi pēc 4. novembra?
ECB veiks nozīmīgo banku tiešu uzraudzību, savukārt nacionālie banku uzraugi (piemēram, Latvijā - Finanšu un kapitāla tirgus komisija) būs atbildīgi par mazāk nozīmīgo banku uzraudzību. Nozīmīgo kredītiestāžu ikdienas uzraudzību veiks kopējās uzraudzības komandas, ko veido ECB darbinieki un to valstu uzraudzības iestāžu darbinieki, kurās izveidotas attiecīgās kredītiestādes, to meitas sabiedrības vai nozīmīgās pārrobežu filiāles. Katrai nozīmīgajai kredītiestādei izveidota sava kopējā uzraudzības komanda. Tas nozīmē, ka nacionālajiem banku uzraugiem būs daudz pienākumu, un mēs ceram, ka varēsim ar tiem izveidot veiksmīgu sadarbību.
Kā VUM un banku savienības darbs ietekmēs banku klientus - noguldītājus un aizņēmējus?
Banku klientus tas ietekmēs vairākos aspektos. Banku savienība balstās uz trīs pīlāriem - Vienoto uzraudzības mehānismu, Vienoto noregulējuma mehānismu un Harmonizētu noguldījumu garantiju sistēmu, kas tiks pabeigta vēlāk. Mums būs tiešām vienota Eiropas banku sistēma, kad būs pilnībā izveidota banku savienība, proti, kad varēs uzticēties noguldījumu drošībai neatkarīgi no bankas jurisdikcijas. Jau šobrīd pilnā sparā notiek VUM izveide, un 4.†novembrī tas uzsāks pienākumu veikšanu. VUM sagatavošanās darbs ietver banku visaptverošo novērtējumu. Tā mērķis būs atjaunot uzticību banku nozarei, nodrošinot banku bilanču caurredzamību. Tas nozīmē, ka bankām būs daudz labāka piekļuve finansējumam starptautiskajos tirgos un tādējādi tās varēs vairāk veicināt ekonomisko aktivitāti.
Vai jaunais uzraudzības mehānisms paredz stingrākus noteikumus bankām? Kā tas varētu ietekmēt šo banku kredītpolitiku, kas ir būtisks ekonomiskās izaugsmes faktors?
VUM nodrošinās, lai ar Kapitāla prasību regulu (CRD IV) un direktīvu (CCR) ieviestie stingrie uzraudzības standarti tiktu vienmērīgi piemēroti visā eirozonā, garantējot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tā tiks mazināta tirgus sadrumstalotība, kas sekmē finanšu integrāciju un vienotā tirgus priekšrocību labāku izmantošanu. Samazinot finanšu sadrumstalotību, VUM sekmēs arī monetārās politikas vienmērīgu piemērošanu visā monetārajā savienībā. Pārrobežu darījumos naudas tirgi būs efektīvāki. Piemēram, krīzes laikā nacionālie banku uzraugi vairs nepieprasīs bankām nodrošināt valstī esošo aktīvu atbilstību valstī esošajām saistībām.
Lai glābtu Parex banku no bankrota, Latvijas valdība tajā ieguldīja nodokļu maksātāju naudu desmitiem miljonu latu apmērā. Vai varam cerēt, ka, pateicoties VUM darbam, nākotnē šādu gadījumu būs mazāk?
VUM darbības mērķis ir samazināt valsts atbalsta izmantošanas iespējas, lai nākotnē nodokļu maksātājiem nevajadzētu sniegt ārkārtas finansiālo palīdzību bankām. Šobrīd stājas spēkā jauni noteikumi, piemēram, Kapitāla prasību regula un direktīva. Pagājušajā vasarā pieņemtajos valsts atbalsta noteikumos ļoti skaidri noteikts, ka valsts līdzekļu izlietošanas gadījumā slogs jāsadala, izmantojot pakārtoto parādu iekšējo rekapitalizāciju un hibrīdos kapitāla instrumentus. Tas maina situāciju. Sākot no 2016. gada, vēl viens jauns iedarbīgs elements būs prioritāro parādu iekšējā rekapitalizācija. Konstatējot problēmu, piemēram, ja visaptverošajā novērtējumā tiks atklāts kapitāla deficīts, rekapitalizācija būs jāveic, izmantojot privātos līdzekļus - vispirms banku akcionāru līdzekļus, subordinētā kapitāla noguldījumus un, ja vēl nepietiek, tad lielo noguldītāju līdzekļus. Valsts atbalsta piešķiršanu varēs apsvērt tikai tad, ja būs izsmelti visi privātie līdzekļi, bet bankai joprojām nepieciešams kapitāls. Taču tādā gadījumā būs jāizpilda vairāki nosacījumi.
Nacionālie uzraugi bieži apgalvo, ka nav iespējams novērst īpašnieku plānotu krāpniecisku bankrotu. Kāds ir jūsu viedoklis par šādiem gadījumiem?
VUM nodrošinās vispusīgu, visaptverošu un stingru uzraudzības sistēmu, lai jau agrīnā posmā būtu iespējams precīzāk noteikt finanšu iestādes potenciālos riskus, kas uzraudzības iestādēm ļautu noteikt nepieciešamos korektīvos pasākumus.
Latvijā vairākas bankas piesaista nerezidentu noguldījumus. Vai šīs bankas tiks stingrāk uzraudzītas? Kā tas ietekmēs nerezidentu līdzekļu piesaisti?
Zināms, ka pakalpojumu sniegšana nerezidentiem dažām Latvijas bankām ir būtisks darbības aspekts, taču arī banku darbības pārraudzība šajā jomā ir ievērojami pilnveidota. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi atbilstošas normatīvās prasības, piemēram, augstākas individuālās kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības atbilstoši bankas biznesa modelim.
Divas Latvijas lielākās bankas - Swedbank un SEB banka - ir Zviedrijas banku meitas sabiedrības. Zviedrija neietilpst banku savienībā. Kā tiks veikta uzraudzība Latvijas gadījumā?
Šādu banku uzraudzība tiks īstenota, uzraudzības kolēģiju ietvaros sadarbojoties VUM un valstij, kurā atrodas mātesbankas galvenā mītne. Mēs būsim mītnes valsts uzraudzības iestāde tām bankām, kuras pieder bankām ārpus VUM zonas, savukārt piederības valsts uzraudzības iestāde veiks uzraudzības pienākumus neiesaistītajā dalībvalstī. Īstenojot uzraudzību, VUM neveidos jaunas vai mākslīgas robežas vienas banku grupas ietvaros, jo uzskatām, ka ir svarīgi gūt pilnīgu izpratni par grupas darbu un to, kā saistītas grupas atsevišķās vienības, arī raugoties no riska viedokļa. Tāpēc nebūtu lietderīgi kredītiestādes VUM valstīs aplūkot pilnīgi nošķirti no pārējās grupas, kurai tās pieder. Šā iemesla dēļ ir svarīga uzraudzības kolēģiju loma. Šajās grupu uzraudzības kolēģijās noteikti piedalīsies kopējās uzraudzības komandas. Ar to starpniecību tiks nodrošināta tieša banku uzraudzība uz vietas, un tās uzraudzīs lielākās Latvijas bankas. Kolēģijas pārstāvēs kopējās uzraudzības komandas koordinators, un to uzdevums būs nodrošināt ciešu sadarbību. Eiropas Banku iestāde veikusi nozīmīgu darbu kolēģiju sadarbības veidošanā, un VUM apņēmies nodrošināt konstruktīvu dialogu. VUM un neiesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu divpusējās sadarbības pamatā ir vienošanās, kas detalizēti nosaka uzraudzības īstenošanas kārtību šādos gadījumos.