No Liepājas uz Oslo
Lai gan patlaban nekas neliecina, ka te varētu attīstīties intensīva aviosatiksme, lidlauka attīstītāji iecerējuši Liepājas lidostu padarīt par nozīmīgu mezglu Baltijas reģiona gaisa satiksmē. Liepājas lidostas valdes priekšsēdētājs Agris Sprūde cer, ka pēc lidostas rekonstrukcijas darbu pabeigšanas un sertificēšanas komerciāliem pārvadājumiem, ko nepieciešams veikt līdz 2015. gada 31. augustam, izdosies sākt lidojumus uz Kopenhāgenu, Hamburgu, Berlīni, Oslo, Stokholmu, Sanktpēterburgu, Maskavu, iespējams, arī Londonu. Neatbildēts palicis jautājums par lidojumiem uz Rīgu. Tā saucamajos treknajos gados lidojumus Rīga-Liepāja veica nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Tiesa gan, šādi iekšzemes lidojumi bija iespējami ar valsts dotācijām.
Šobrīd lidostā notiek galvenokārt privāto lidmašīnu lidojumi, kā arī jauno pilotu mācības. Lidosta izmantojama arī militāriem lidojumiem un mediķu glābšanas operācijām. Tomēr pēc lidlauka rekonstrukcijas būs iespējams veikt arī komerciālus pasažieru pārvadājumus. Liepājas Starptautiskās lidostas attīstības projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 4 007 808 eiro - Kohēzijas fonda finansējums ir 3 406 636 eiro, savukārt Liepājas pašvaldība piešķīrusi finansējumu 601 171 eiro apmērā.
Līdzīgs projekts tiek īstenots arī Ventspils lidostā, tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Patlaban abās lidostās izstrādāti un saskaņoti tehniskie projekti un izsludinātas iepirkuma procedūras - atklāti konkursi par būvdarbu un būvuzraudzības veikšanu, norāda Satiksmes ministrijā (SM). Abu projektu īstenošana gan ieilgusi saistībā ar Eiropas Komisijas šogad pieņemtu regulu, kas ievērojami maina lidlauku sertificēšanas nosacījumus, tāpēc pieaugušas izmaksas projektu mērķu sasniegšanai. Šobrīd tiek meklēts papildu finansējums.
Ventspils pašvaldība vērsusies Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (EADA), lai saņemtu skaidrojumu, cik saistošas Ventspils lidostai ir jaunajā regulā noteiktās prasības. Kad pašvaldība būs saņēmusi atbildi no EADA, kā arī būs zināmas faktiskās Ventspils lidostas attīstības projekta izmaksas, pašvaldība pieņems galīgo lēmumu par turpmāko rīcību. Ja lidostas attīstīšanai nepieciešamie izdevumi būs nesamērīgi augsti, iespējams, projekta īstenošana tiks pārtraukta, skaidro domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
Vajadzīga investoriem
Par reģionālo lidostu iespējām konkurēt ar citām lidostām, kas jau nostiprinājušas savas pozīcijas, pastāv atšķirīgi viedokļi. Aviācijas eksperts Tālis Linkaits norāda, ka gan Liepājas, gan Ventspils lidosta var pretendēt uz noteiktu sektoru aviācijas biznesā, tomēr viņš skeptiski raugās uz abu lidostu ietekmes areālu, jo «iedzīvotāju skaits ir pārāk niecīgs», lai tajos notiktu nopietna, regulāra aviosatiksme. Tomēr Liepājas lidostas vadītājs A. Sprūde atsaucas uz pozitīviem ārvalstu piemēriem, kur pilsētās ar samērā niecīgu iedzīvotāju skaitu tiek uzņemts vērā ņemams aviopasažieru skaits. Tā, piemēram, pilsētā līdzās Ivalo lidostai Somijā dzīvo aptuveni četri tūkstoši iedzīvotāju, taču populārā Santa Klausa dēļ ik gadu lidostas pakalpojumus izmanto aptuveni 130 tūkstoši pasažieru.
Liepājai, kā norāda T. Linkaits, nopietna konkurente ir Palangas lidosta, kurai izdevies attīstīt vairākus veiksmīgus aviomaršrutus. Par spīti tam, A. Sprūde ir pārliecināts, ka Liepāja ar Palangu spēj konkurēt, piedāvājot atšķirīgus lidojumu maršrutus, kā arī veicot mārketinga aktivitātes Liepājas tūrisma iespēju popularizēšanai.
Arī lidostas kapitāldaļu turētājas Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver - lidosta ir rūpīgi izvērtēts un ekonomiski pamatots projekts. To pierādījusi nesenā pieredze, kad Liepājas lidostai bijuši regulārie pasažieru reisi ar Maskavu, Hamburgu, Kopenhāgenu un Rīgu. Turklāt regulārie reisi uz Kopenhāgenu un Hamburgu, pēc U. Seska teiktā, bija rentabli un pieprasīti. Iestājoties krīzei, airBaltic šos lidojumus pārtrauca, taču tagad līdzīgus reisus veiksmīgi veic aviosabiedrība SAS no Palangas lidostas.
Liepājas un Ventspils pašvaldība, kā arī SM uzsver nelielo lidostu svarīgo nozīmi reģionu attīstībā un investīciju piesaistīšanā. Daudzi uzņēmēji, kuri izvēlējušies investēt Liepājā, U. Seskam norādījuši, ka lidosta ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem, ko investori gaida no pašvaldības, un kalpo kā reāls atspēriena punkts biznesam.
Rezerves variants
Ar starptautisko lidostu Rīga neviena no reģionālajām lidostām gan neplāno konkurēt. Ņemot vērā samērā nelielo Latvijas teritorijas platību, kā arī uzlabojumus, kas tiek veikti lidostas Rīga infrastruktūrā, nebūtu mērķtiecīgi veidot alternatīvu un konkurējošu lidostu Latvijas teritorijā, uzsver SM. Tomēr Liepājas lidostai ir potenciāls kļūt par rezerves lidostu Rīgai gadījumos, kad miglas vai kādu citu apstākļu dēļ lidmašīnām galvaspilsētā nav iespējams nosēsties, ja vien Liepājas lidostā pietiekoši augstā līmenī tiktu nodrošināta infrastruktūra, norāda T. Linkaits.
Laiku pa laikam izskanējis arī viedoklis, ka uz kādu no reģionālajām lidostām lidojumus varētu veikt zemo cenu aviokompānijas. Visbiežāk šajā aspektā minēta Rīgai tuvā Tukuma lidosta, tomēr vietējo iedzīvotāju iebildumi un mērķtiecīgu ambīciju trūkums kļuvuši par šķērsli šādu lidojumu uzsākšanai. Tomēr, kā uzskata T. Linkaits, Tukuma lidostai potenciāls ir veikt ne tikai privātus čarterlidojumus, bet arī zemo cenu aviokompāniju lidojumus. «Vajadzīga tikai daudz aktīvāka privātā investora darbība,» uzsver eksperts. Viņa ieskatā, iespējas uzsākt sadarbību ar zemo cenu aviokompānijām ir arī Liepājas lidostai, taču tādā gadījumā nepieciešams nopietns pašvaldības darbs lidostas mārketinga aktivitāšu veidošanā, kā arī gatavība segt daļu no aviokompāniju izmaksām.