Viņam ideju ir daudz, bet, ja jānosauc dažas no tām, tad var minēt rosinājumu ieviest atšķirīgu kvalitātes vadības sistēmu un finansēšanas modeli augstākajā izglītībā, kā arī Zviedrijas pieredzes pārņemšanu vispārējā izglītībā, kas nozīmē arī finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam līdz skolai» ieviešanu. Tad finansējums, balstoties uz skolēnu skaitu, tiktu piešķirts nevis pašvaldībai kā tagad, bet gan pašai skolai. Diskusiju raisījis arī R. Ķīļa priekšlikums saīsināt vasaras brīvlaiku un vienlaikus - arī samazināt skolēnu slodzi mācību gada laikā.
Līdz šim, īpaši vadot Valsts prezidenta paspārnē esošo Stratēģiskās analīzes komisiju, R. Ķīlis radījis iespaidu, ka nāk klajā ar drosmīgām idejām, lai sabiedrību provocētu uz diskusiju. Ministra amatā viņa uzdevums būs saprast, kuras idejas tiešām ir saskaņojamas ar realitāti un kuras nē, norāda Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Viņš uz R. Ķīli kā potenciālo izglītības un zinātnes ministru raugās ar «uzmanīgu optimismu» - dažos jautājumos abu domas atšķiras, piemēram, par piemērotāko augstākās izglītības finansēšanas modeli, taču kopumā R. Ķīlim esot idejas, kā augstāko izglītību padarīt efektīvāku, un uzņēmība tās realizēt.
Izglītības ekspertes Marija Golubeva un Zane Oliņa atzinīgi vērtē R. Ķīli kā izglītības un zinātnes ministra kandidātu, izmantojot līdzīgu argumentāciju. Proti, kā var secināt no viņu teiktā, ar kosmētiskām pārmaiņām nebūs līdzēts, tāpēc izglītības sistēmai ir nepieciešamas reformas, kas sistēmai tiešām dos kādu grūdienu. R. Ķīlim būs jāsaprot, cik svarīgi ir investēt reformu ieviešanas procesā, jo līdzšinējās reformas «nobrukušas» tieši tāpēc, ka ir bijusi ideja, bet nav strādāts pie ieviešanas, saka Z. Oliņa. Otra lieta, ko būs būtiski ņemt vērā, ir komunikācija ar sociālajiem partneriem - ļoti daudz būs jāiegulda tieši reformu skaidrošanā.
Eksperti neprognozē, ka tas būs viegls uzdevums. Piemēram, studenti, pašvaldības, atsevišķi augstskolu pārstāvji jau publiski iebilduši pret R. Ķīļa iecerēm. Eksperti pauž bažas, vai R. Ķīļa rosinātās reformas neatdursies arī pret ierēdņu sienu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics gan sola, ka tas nenotikšot un IZM strādāšot saskaņā ar valdības deklarāciju, nevis sabotēšot to. Z. Oliņa norāda, ka R. Ķīļa reformu veiksme būs atkarīga no tā, vai pie varas esošajiem spēkiem būs politiskā griba to tiešām paveikt. R. Ķīlis ieguvis doktora grādu sociālajā antropoloģijā prestižajā Kembridžas universitātē un jau gadiem strādā Rīgas Ekonomikas augstskolā.