Tiem spēlētājiem, kas ir nostabilizējušies tirgū, ir iekarotas pozīcijas. Apgrozījums ir krities, ir dažādi dati, bet ticams ir skaitlis 38%. Lielākā daļa samazina pieskaitāmās izmaksas, strādā pie energoefektivitātes, ir vienošanās ar nomniekiem par atliktiem maksājumiem. Tirdzniecības centriem, kas atrodas labā vietā un kuri ir jau piesaistījuši klientu uzmanību, veiksies, bet tie, kas pirms pašas krīzes atvērās un atrašanās vieta nav ideāla, nāksies papildus investēt. Pēc diviem gadiem mēs varētu būt 2006. gada līmenī.
Tad kura gada līmenī esam šobrīd?
Rādās, ka tirdzniecības apjoma un patērētāju skaita ziņā esam 2004. gada līmenī.
Bet jūs pie šī apgrozījuma krituma nākat tirgū ar septiņiem stāviem! Kāds pamats ir jūsu optimismam?
Šim objektam ir desmit gadu vēsture. Mums ir izdevies samazināt diezgan lielu daļu no būvniecības izmaksām, un tas ir iemesls, kāpēc mēs atveram centru tagad. Šis ir arī iespēju laiks. Mēs esam apzinājuši diezgan daudz itāļu, franču, vācu mazumtirgotāju, kam krīze diktē to, ka viņi meklē jaunas iespējas arī Rīgā. Interese ir parādījusies, bet viņi ir piesardzīgi un meklē vietējos uzņēmējus, kas labi pārzina tirgu. Ir ļoti daudz franšīzes piedāvājumu vietējiem uzņēmējiem. Šis ir laiks, kad tirgū nāk jauni zīmoli ar pilnīgi jaunu stratēģiju un cenu politiku, un to nevajag laist garām. Šobrīd šis centrs nebūs 100% aizpildīts, bet mēs gribam atšķirties no citiem. Pilsētu centros pasaulē labi strādā universālveikali, kas ir sadalīti departamentos. Arī mums ir sadalījums pa stāviem - otrais stāvs vīriešiem, trešais sievietēm, ceturtais jauniešiem, un atbilstoši mēs piemeklējam zīmolus. Šobrīd par 78% tirdzniecības vietām ir noslēgti līgumi.
Kas ir jūsu pircējs?
Mērķauditorija ir vidusmēra un virs vidusmēra patērētājs. Latvijā veidot liela apjoma ekskluzīvus tirdzniecības centrus nav īstais laiks. Pamatā tie ir centra iedzīvotāji - 5 km rādiusā ap šo vietu diennaktī uzturas no 250 000 līdz pat pusmiljonam iedzīvotāju. Ir daudzi biroji, kas gaida šī tirdzniecības centra atvēršanu. Un, protams, visa Latvija - ir jābūt tādai vietai, kura ir jāredz un kurā ir jābūt, kur ir labi, mājīgi, kur satikties ar cilvēkiem. Ne velti viss 7. stāvs ir restorāniem, 8. stāvā būs zaļa terase ar astoņiem restorāniem vasarā ar aptuveni 1500 sēdvietām. Mēs mērķējam uz to, ka varētu vasarā atslogot tūristu pārpildīto Vecrīgu.
Ja Tērbatas ielu pārveidos par gājēju ielu, vai tas nāks jums par labu?
Diezgan daudzi lielie apģērbu zīmoli grib atvērt savus veikalus centrālajā gājēju ielā ar iespēju nākt tirdzniecības centros, kas ir tuvumā šai gājēju ielā. Man šķiet, ka gājēju ielas ideju vajag paforsēt.
Kā jūs komentētu tendenci, ka tirdzniecības centra apmeklējums pārvēršas no iepirkšanās par pasākumu visai ģimenei?
Tirdzniecības centri ir kā tirgus laukumi, kur senatnē tauta satikās, iepazinās, vēlāk mija gredzenus, bet arī iegādājās preces, un šī ir tā pati socializēšanās, tikai modernizēta. Es nepiekrītu, ka tirdzniecības centri liek cilvēkiem no kaut kā atteikties. Mums ir plānoti koncerti, izstādes. Uz jumta būs slidotava, divu nedēļu laikā pēc atvēršanas plānojam to atklāt. Kas mani apbūra - kad uziet augšā uz terases, tur ir pavisam cita pasaule, kur laiks apstājies, tu dzirdi, kā putni dzied, kaijas ķērc. Šeit nav vajadzīgi kinoteātri, var uzkāpt augšā, satikt pazīstamus cilvēkus. Šis tirdzniecības centrs varētu savest kārtībā domāšanu no negausīga patēriņa uz sevis izpratni.