«Sākums bija ļoti labs. Pēc starta biju otrais, tad pārņēmu vadību, pēc brīža iekārtojos trešajā vietā. Biju ļoti labā pozīcijā, lai izcīnītu otro vietu, jo ievēroju, ka skrējiena beigās kanādietis fiziski noplīsa. Taču pēkšņi izslīdēju un nokritu, lai gan līdzsvaru nezaudēju un jutos stabili,» Haraldam šāds pavērsiens bijis vairāk nekā negaidīts. «Secinājām, ka vaina ir zābakā. Jau iepriekšējā dienā treniņā jutu, ka kaut kas nav tā. Tagad zābaku uztaisījām stingrāku, lai piecsimt metros viss būtu kārtībā.»
Haralds neslēpa, ka ir «liels škrobis» par notikušo, taču kopumā bija ļoti apmierināts ar savu sniegumu. «Līdz pat neveiksmei izdevās ļoti labi skrējieni. Arī pašsajūta ir ļoti laba. Zināju, ka varu tikt vēl tālāk. Pēc tam bija skābs ģīmis, taču paliku stadionā, noskatījos sacensības līdz galam, un noskaņojums uzlabojās. Patīkami, ka stadions bija pārpildīts, bija vienreizēja atmosfēra. Šim sporta veidam ir ļoti liels potenciāls.»
500 metru distances priekšskrējienos kungi sacentīsies naktī uz ceturtdienu. «Pēc idejas 500 metru ir laimes spēle. Gaidu izlozi, kurā uzzināšu pretiniekus un starta pozīciju. Cerams, ka nebūs sliktāka par trešo. Būs daudz fiziskas cīņas. Olimpiskajās spēlēs arī kļūdu netrūkst. Domāju, ka man ir izredzes. Galu galā šī ir pēdējā distance, kurā startēšu, - jāatdod visi spēki.»
Raugoties nākamās sezonas kontekstā, Haralds vēl domās par akcentiem. Proti, šorttreks un/vai ātrslidošana. Neskaidrība ir arī par finansiālo pusi, jo Latvijā situācija ir tāda, kāda ir. «Šorttrekā elitei esmu arvien tuvāk, turklāt vēl ir potenciāls. Spēcīgi ir korejieši, daži amerikāņi, taču arī es slidoju ļoti sakarīgi. Iekļūt kādā no fināliem man ir pa spēkam. Gan jau vēl būs patīkami brīži.»