sociologs, Latvijas faktu direktors
Viena lieta ir aicinājumi partijas iekšienē, cita - sagaidīt reakciju no politiski aktīviem cilvēkiem ārpusē. TP ir ļoti strauji zaudējusi savu reputāciju. Uz politiskās skatuves tā atrodas ar pussolīti. Tautas partija ir izgājusi pieņemto dzīves ciklu partijām Latvijā - desmit gadus. Līdzīgi notika ar Latvijas ceļu, kas iekļāvās Latvijas Pirmajā partijā.
TP vēlēšanās startēja kopējā sarakstā ar LPP, un tas nebija veiksmīgi. TP un LPP starpā ir lielākas pretrunas nekā LC un LPP starpā, un TP līderis Andris Šķēle nav zaudējis politiskās ambīcijas.
Krīze ir labvēlīgs priekšnoteikums TP nākotnei. Ja valdošā koalīcija nespēs virzīt valsts ekonomiku attīstības virzienā, tad TP pavērsies plašākas iespējas rīcībai. Piemēram, nav skaidrības par turpmāko valsts budžeta konsolidāciju, kā arī Vienotībai ir savas iekšējās problēmas - tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tas ir labvēlīgs fons, lai kāds pievērstos politiskai alternatīvai, piemēram, TP. Jautājums gan ir, vai TP spēj piedāvāt kaut ko ticamu politiski aktīviem cilvēkiem. Biedru aiziešana, piemēram, Aijas Barčas un Ulda Seska pāriešana ZZS pusē, nav patīkama.
TP allaž centusies uzsvērt jaunatnes organizācijas lomu partijā. Šķiet, tā labāk komunicē un ir daudzskaitlīgāka nekā citas, bet to nevajag pārvērtēt. Teikt, ka viņi pārņems partiju un iedvesīs tajā dzīvību, būtu pārspīlēti. TP vīzija par trim bērniem ģimenē pēc astoņiem gadiem ir pazudusi, demogrāfija ir katastrofāli zemā līmenī. Jaunas vīzijas ticamība būs daudz zemāka, ņemot vērā iepriekšējās izgāšanos.