gada nogalē, tikai 100 tūkstoši afgāņu bērnu apmeklēja skolu, bet tagad šis skaitlis pieaudzis līdz septiņiem miljoniem. Nepārprotami uzlabojumi. Tomēr ne visiem šajā valstī gribas to atzīt un pieņemt jaunveidojamo kārtību, iespējams, tikai izmantot minētos uzlabojumus un pamatos dzīvot pa vecam.
Nav šaubu, ka arī narkobiznesam patīk vest savu preci pa labi asfaltētu ceļu un sarunāties pa mobilo telefonu. Ir pazīmes, ka kriminālie grupējumi arī Afganistānas ziemeļos ir sajutuši aizvien lielāku starptautiskās koalīcijas spiedienu un patlaban gatavojas veikt nopietnākus vasaras triecienus. Kopā ar vietējo policiju un armiju ārvalstu militārais kontingents spiežas aizvien tuvāk līdz šim faktiski ļoti minimāli kontrolētajai ziemeļu daļas robežai, un tas noteikti novedīs pie bīstamības pieauguma arī šajā valsts daļā, ko ilgus gadus uzskatīja par relatīvi mierīgu. Tam apliecinājums varētu būt nesenais asiņainais uzbrukums vācu kontingenta karavīriem pie Kondozas pilsētas. Šī melnā diena, cerams, kļūs par iemeslu nopietnām pārdomām gan trešā lielākā starptautiskās koalīcijas spēku kontingenta vadībai, gan Vācijas armijas pavēlniecībai un šīs valsts politiķiem. Līdzšinējā divkosīgā turēšanās pie versijas, ka vācu karavīri te piedalās tikai «miera uzturēšanas» misijā, līdz šim vācu kontingentam savā ziņā liegusi darboties tā, kā patiesībā prasītu reālā situācija. «Mierīgajos ziemeļos» vācu kontingents dzīvojis pēc principa - jūs netraucējiet mūs, un mēs netraucēsim jūs. Asiņainais uzbrukums parādījis šādas izturēšanās kļūdainību. Iepriekš no citu valstu karavīriem nācies dzirdēt, ka paļauties uz vācu palīdzību nepieciešamības gadījumos ne vienmēr esot iespējams. Tagad līdz ar amerikāņu spēku papildu vienību izveidošanu visā Afganistānā, arī ziemeļos, vācu «miers» varētu tikt traucēts.
Pašlaik, lai gan varbūt lēnāk, nekā gribētos, sekmīgi norisinās koalīcijas spēku operācijas dienvidos - Helmandas un Kandahāras provincē. Sevišķi liela vērība jāpievērš tam, lai no talibu kontroles atbrīvotajās teritorijās uzreiz sāktu darboties Afganistānas valdības pārstāvji, kas cenšas pārliecināt vietējos iedzīvotājus, ka viņiem par savu drošību un radikālo kaujinieku atgriešanos vairs nevajag bažīties. Daudzos reģionos situācija ir līdzīga - vietējie iedzīvotāji gaida drošību, pretī solīdami zināmu lojalitāti valdībai. Pozitīvas zīmes saņemtas no Fārjābas provinces, kur darbojas arī latviešu karavīri. Tur daudzu lielu ciemu iedzīvotāji esot gatavi veidot pašaizsardzības vienības, kas būtu spējīgas pretoties kā talibu grupām, tā kriminālām bandām. Visādā ziņā cerīgas zīmes, kas apliecina vietējo iedzīvotāju tieksmi pēc miera un dzīves uzlabošanās. Šādi pozitīvi piemēri rodami ne tikai Afganistānas ziemeļos. Arī austrumos Konaras provincē, kur atrodas latviešu karavīru padomnieku grupa, uzlabojumus savā dzīvē pret talibu draudiem gatavi aizstāvēt vietējie iedzīvotāji. Viņi paziņojuši radikāļiem, ka viņiem esot vajadzīgs gan mobilo sakaru tornis, gan tilts, gan asfaltēts ceļš. Tie ir sakari ar ārpasauli, ceļš uz gadsimtiem ilgušās izolācijas pārvarēšanu. Pozitīvas zīmes, ar kurām soli solī iet negatīvā statistika, kas apliecina dažādo uzbrukumu un terora aktu skaita palielināšanos. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lielāks kļuvis koalīcijas kritušo karavīru skaits. Starptautisko spēku vadība uzskata, ka, palielinoties militārajām aktivitātēm pret nemierniekiem, zaudējumu pieaugums esot loģisks rezultāts. Tas nebūt nenozīmējot, ka situāciju par labu sev spējuši mainīt nemiernieki. Ārzemju karavīri ir pārliecināti, ka ar militārajām metodēm vien panākumus gūt nav iespējams. Viens no iemesliem - izejmateriāls karam šajā valstī ar lielo dzimstību esot nebeidzams.
Svarīgi, kādu politiku turpmāk ievēros Afganistānas kaimiņvalstis. Pirmām kārtām Pakistāna, kurai gadiem ilgi bijusi ievērojama loma Afganistānas notikumos. Šķiet, koalīcijai vajadzētu nopietnāk aicināt arī citas kaimiņvalstis, piemēram, bijušās PSRS Vidusāzijas republikas, pievienoties miera stabilizēšanai Afganistānā. Arī Krieviju, kas tāpat visai atturīgi novēro notikumu gaitu Afganistānā, iespējams, ne līdz galam apzinoties, kādus draudus Krievijai slēpj starptautiskās koalīcijas neveiksme šajā valstī.