Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts.
Veselības indikators
Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.
Baltikums Bank finanšu tirgus analītiķe Jekaterina Kuzmina stāsta, ka tērauda tirgus vēl joprojām turpina cīnīties ar pārprodukciju. Turklāt tirgus situāciju neuzlabo arī globālās ekonomikas lēnā izaugsme. Pēc analītiķes teiktā, šā gada pirmais ceturksnis tērauda cenai nav bijis labvēlīgs, jo galvanizētā tērauda, karstās un aukstās velmēšanas procesā ražotā tērauda cena kritusies vairāk nekā par 10%.
Atsaucoties uz Pasaules Tērauda asociācijas datiem, J. Kuzmina stāsta, ka šogad pieprasījums pēc tērauda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu pieaugt par 2% līdz 1,6 miljardiem metrisko tonnu, taču izaugsmes tempi ir krietni zemāki nekā iepriekšējos gados. «Cēloņi aizvien ir tie paši - nepietiekama ekonomiskā izaugsme un esošais pārpalikums, kura samazināšanas tempi nav pietiekami, lai izraisītu vēlmes pēc papildu krājumu veidošanas,» vērtē finanšu eksperte un piebilst, ka Eiropa joprojām cīnās ar pārprodukciju un nepietiekamo pieprasījumu no būvniecības sektora, kas ir lielākais metāla patērētājs, taču masveida ražošanas slēgšanas tā arī nenotiek.
Iepriekš uzvaras gājienu piedzīvojušie Ķīnas ražotāji vājā vietējā pieprasījuma dēļ mēģina vairāk pārorientēties uz eksportu. Lai paaugstinātu savu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmumi pazemina cenas, kā arī samazina ražošanas apjomus valstī uz ekonomiski vājāko spēlētāju rēķina, skaidro J. Kuzmina. Vienlaikus, pateicoties zemajām izmaksām, apjomus kāpina Brazīlijas un Austrālijas tērauda ražotāji.
Palīdz «nišas»
«Grūti spriest, vai šogad situācija tērauda tirgū mainās uz labo pusi. Metāla izstrādājumu produkcijas piedāvājums turpina pārsniegt pieprasījumu, kas veicina lielu konkurenci starp tirgus dalībniekiem. Šie apstākļi neveicina produkcijas cenas pieaugumu, un tā turpina saglabāties zema,» secina a/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Viņaprāt, šādos tirgus apstākļos metalurģijas uzņēmumu izaugsme ir atkarīga no iespējas samazināt ražošanas pašizmaksas vai arī paplašināt piedāvājamās produkcijas un pakalpojumu sortimentu.
«Tikai tās kompānijas, kuras spēj maksimāli izpildīt klientu prasības, varēs veiksmīgi darboties tirgū. Tāpēc mūsu uzņēmuma darbības attīstībai esam iekļāvuši šādas aktivitātes: pirmkārt, jaunas tērauda produkcijas (A700 un A800) izlaide; otrkārt, produkcijas pašizmaksas samazināšana; treškārt, mehāniskā ceha (iekārtu) kā ārpakalpojumu izvēle,» nozares specifiku raksturo jaundibinātā uzņēmuma pārstāvis.
Jautāts, kā uzņēmums var attīstīties, kad tirgū ir ļoti daudz lēta Ķīnas tērauda, I. Kovaļenko teic, ka šīs valsts uzņēmumi nav tiešie konkurenti tirgos un nišās, kurās startēs KVV Liepājas metalurgs. «Mūs interesējošie tirgi vai nu ir pietiekami tālu no Ķīnas, vai arī tajos tiek izmantoti protekcionisma mehānismi, lai ierobežotu tās produkciju šajās valstīs,» skaidro uzņēmuma pārstāvis. Sākotnēji uzņēmuma produkciju plānots eksportēt uz Alžīriju, taču kā potenciālās tirgus nišas tiek uzlūkota arī Skandināvija un Ziemeļeiropas reģions kopumā, kā arī Ziemeļamerika un Dienvidamerika.
Samazināt izmaksas
Viena no atjaunotā Liepājas metalurga vadības prioritātēm ir izmaksu samazināšana. Latvijas apstākļos to lielā mērā kavē elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuras ietekmē zūd ražotāju konkurētspēja. To, ka tas ir būtisks šķērslis attīstībai, iepriekš atzina ne tikai kādreizējie Liepājas metalurga akcionāri, bet arī cita energoietilpīga uzņēmuma - Valmieras stikla šķiedras vadība. «Pērn decembrī mēs jau vērsāmies atbildīgajās instancēs ar lūgumu samazināt OIK mūsu uzņēmumam. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem OIK samazinājums ļautu KVV Liepājas metalurgs samazināt pašizmaksu par 8-9 eiro/tonnā, strādājot ar pilnu ražošanas jaudu, un 2,2-2,5 eiro/tonnā, strādājot velmētavai,» situāciju skaidro I. Kovaļenko. Viņš pauž gandarījumu, ka Ekonomikas ministrija (EM) saprot lielo ražotāju situāciju un norit darbs pie OIK samazināšanas kritērijiem.
I. Kovaļenko gan norāda, ka EM piedāvājums, kas uzņēmumam ļautu samazināt ražošanas izmaksas par 2,2-2,5 eiro/tonnā, nav pietiekams priekšnosacījums, lai iedarbinātu elektrotēraudkausēšanas cehu. «Produkcijas pašizmaksa, ņemot vērā tirgus situāciju, nav konkurētspējīga cenas ziņā. Būtu svarīgi, lai OIK dotu atlaidi uz noteiktu laika posmu, bet lielāku. Turklāt valstij ieguvums būtu daudz lielāks, jo, ja KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas cehs atsāk ražošanu un darbojas ar pilnu jaudu, tad elektrības tirgus apjomi palielināsies par 5,5-6%, kas būtu nozīmīgs ieguvums valsts budžetam,» spriež I. Kovaļenko. Pēc viņa teiktā, šobrīd norit oficiālā procedūra, kas paredz saskaņojumu Ministru kabinetā un Saeimā un ļaus veikt izmaiņas normatīvajos aktos. Šīs izmaiņas jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisijas institūcijām.