Beidzamā mēneša laikā četrās valstīs notikušas vēlēšanas, kas no Latvijas viedokļa bijušas pastiprinātas uzmanības vērtas. Vispirms jauna parlamenta izraudzīšana bijušās PSRS telpā - Gruzijā, Lietuvā un Ukrainā, un visbeidzot prezidenta vēlēšanas ASV. Pirmo triju minēto valstu gadījumā iespējams gūt pietiekami daudz Latvijai derīgu atziņu, bet Amerikas gadījumā jāatzīst, ka tur notiekošie politiskie procesi būs nozīmīgi Latvijai vismaz tik ilgi, kamēr ASV paliks galvenās mūsu valsts stratēģiskās sabiedrotās, ar kurām saistītas cerības uz nacionālās drošības nodrošināšanu.
Gruzijas, Lietuvas un Ukrainas politiskās dzīves procesos var saskatīt daudz līdzīga. Visās šajās valstīs, lai gan to statuss ir gana atšķirīgs - Lietuva ir ES un NATO dalībvalsts, Ukraina - NVS sastāvā esoša valsts, daudz līdzīgu problēmu, kas raksturīgas pārejas posmam no viena politiskā modeļa uz citu. Turklāt atrašanās okupācijā ir nomainīta ar valstisko neatkarību, kas izrādījusies visai smaga nasta. Gruzijas vēlēšanu rezultāti rāda, ka reālu un nepieciešamu reformu veikšana vairākumam vēlētāju nenozīmē pilnīgi neko. Viņi vēlas (to var saprast) labāku dzīvi, turklāt diezgan drīz. Saprotams, ka tādā brīdī uzvaras ceļš paveras populistiski noskaņotiem politiķiem, ko apstiprina vēlēšanu iznākums Gruzijā un Lietuvā, un arī Ukrainā, kur 13% vēlējuši par komunistiem, kuri sola pārpilnībā dzīvojošo buržuju valdīšanas beigas. Šķiet, ka tam ir kāds sakars ar politiskās izglītības trūkumu un arī zemajiem iedzīvotāju ienākumiem, kas visās šajās valstīs (arī Lietuvā) nav ļāvis izveidoties atbildīgam un gana plašam sabiedrības vidusslānim.
Aizvadītās vēlēšanas Ukrainā apstiprinājušas jau agrāk paustās bažas, ka brīvu vēlēšanu rezultātā pie varas nokļuvuši nedemokrātiski orientēti spēki (prezidenta Janukoviča Reģionu partija) no tās vairs nevēlas atteikties. Turklāt tas tiek darīts ar banālas vēlētāju uzpirkšanas, iebiedēšanas un balsošanas rezultātu falsificēšanas palīdzību. Der ievērot, ka tā rīkojas promaskaviski orientētā Reģionu partija, kas ideoloģiski radniecīga Krievijas režīmam. Šķiet, nenākas šaubīties, kura partija Latvijā ir Vienotās Krievijas un ukraiņu reģionāļu līdziniece.
Latviešu ekspertu atzinums, ka amerikāņu vēlētāju izvēle starp Obamu vai Romniju nesola kaut ko sevišķi atšķirīgu mūsu attiecībās, stiprina stabilitātes sajūtu. Un vispirms tā ir mūsu kopīgā atrašanās NATO, jo nav nekāda pamata uzskatīt, ka amerikāņu nopietnā attieksme pret šīs organizācijas darbību un attīstību nākotnē varētu mainīties. Vašingtonas uzmanības pavēršana uz citiem pasaules reģioniem nenozīmē tās pilnīgu zudumu attiecībās ar eiropiešiem. Amerikāņi māk novērtēt prognozējamus un uzticamus sabiedrotos, un tas ir nozīmīgi Latvijai.