Uzstādot pasaules rekordu 100 metru skrējienā, U.Bolts kulminācijas brīdī pietuvojās ātrumam 45 km/h. Daudzi kārtējo reizi uzdeva jautājumu - kāda ir cilvēka spēju robeža? Nu zinātnieki sagatavojuši atbildi. Zināms, ka maksimālo ātrumu nosaka tas, cik ātri ķermenī spēj kustēties muskuļi un cik lielu spēku spēj izturēt kājas, saskaroties ar zemi.
«Ja pieņem, ka elites sprintera kāja katrā solī spēj izturēt 800 līdz tūkstoš mārciņu (360-450 kg), viegli noticēt, ka viņa muskuļi un locekļi darbojas uz maksimālās robežas. Taču tā nav patiesība,» pētījuma autors Pīters Veijends vortālam LiveScience norāda, ka patiesais ierobežotājs meklējams citur.
Viņa veiktie pētījumi apliecinājuši, ka kritisko bioloģisko robežu nosaka laika sprīdis, kādu pēda skrējiena laikā saskaras ar zemi. Labākie sprinteri kontaktā ar segumu ir ne ilgāk par sekundes desmito daļu, tādēļ spēks uz muskuļiem iedarbojas pavisam īsu mirkli. Šādos apstākļos lielāka ātruma uzņemšana ir apgrūtināta, jo vienkārši nepietiek laika, lai sparīgi atspertos.
No tā izriet, ka cilvēki varētu skriet ātrāk, ja vien spētu noturēt pēdu pie zemes ilgāk, lai sparīgāk atspertos. Taču ātrā skrējienā pat liela pēda nenodrošina ilgāku kontaktu ar virsmu, tādēļ P.Veijends sliecas domāt, ka pat ģenētiski uzlabots cilvēks nespētu skriet ātrāk par 65 km/h. Ar to gan pietiek, lai aizbēgtu no lāča.