Filmas tiek rādītas vietējos kinoteātros vai citās pielāgotās kinoskatīšanās telpās Rīgā, Jēkabpilī, Valmierā un Liepājā. Dokfilmas, kurām ir starptautiskas profesionāļu atzinības un skatītāju mīlestības sertifikāts, apvienotas pasākumā ar zīmogu Citādā realitāte. Mazliet pretenciozi, jo realitāte ir tā pati, kas mums, tikai blakus un bieži vien tīšām tiek nepamanīta, jo nepatīkama, neērta. Īsāk sakot - interesantu dzīvju precīzi vērojumi caur leģendāro «kinoaci», kas taču «visu pamana līdz smalkākai detaļai, neko nenoslēpsi» (Dziga Vertovs) un kura šodien ieguvusi digitālu, video vai citu elektroniskā nesēja formu - tā ērtāk, ātrāk, palaikam arī, saprotams, lētāk. Kaut arī filmu nosaukumi «mums», plašākai publikai, maz ko izsaka, jo nav holivudisku mērogu reklāmas un mārketinga triku aplaimoti, klubu kino tipa entuziastiem un cilvēkiem, kas interesējas ne tikai par savu nabu un TV kastē atrodamo popkornu acīm, vērts šos filmu nosaukumus iegaumēt - Panka sindroms (Somija), Trīs dienas brīvībā un Argentīnas mācība (Polija), Gnarrs (Īslande), Dokumentālists (Latvija), Ilgas pēc skaidrības (Francija, Vācija, Čīle), Vēstnieks (Dānija), Dvīņi. 53 bērnības epizodes (Zviedrija).
Lai izmestu informatīvo āķi lūpā, pietiks ar dažiem citātiem no dokfilmu pieteikumiem: «Desmit gadu garumā režisors filmē savus māsasdēlus Gustavu un Oskaru. Lai arī puiši ir dvīņi, viņu dzīves ir krasi atšķirīgas, jo Oskars ir punduris. Niansētu hronoloģisku epizožu virkne, veltījums bērnības noslēpumiem un sāpēm, oda sirds atvērtībai un pusaudžu gadu burvībai.» (par filmu Dvīņi).
«Atakamas tuksnesī, kas atrodas 3048 m virs jūras līmeņa, satiekas astronomi no visas pasaules, lai pētītu Visumu. Tajā pašā laikā observatoriju pakājē jau 25 gadus savu tuvinieku mirstīgās atliekas meklē Pinočeta režīma politieslodzīto sievas un māsas. Saplūstot astronomu meklējumiem bezgalīgajās debesīs un sieviešu meklējumiem tuksnesīgajā zemē, Ilgas pēc skaidrības ir episks un ļoti emocionāls ceļojums laikā un telpā.» (Par 2010. gada Eiropas labāko dokumentālo filmu Ilgas pēc skaidrības.) «Savāds, noslēpumains un dekadentisks baltās rases eiropietis, kurš izskatās pēc Karla Lāgerfelda, kā Libērijas pārstāvis ar nopirktu pasi ierodas bijušajā Francijas kolonijā Centrālāfrikā īstenot diplomātisko misiju. Morāles normas izgaist, bet naudaskāres epidēmija izplatās gaismas ātrumā. Filma ir traģikomisks un kliedzoši provokatīvs ieskats Āfrikas dzīvē, kur zemākie sociālie slāņi cīnās ar bezcerību, bet elite plaukst un zeļ, asiņaino dimantu uzpircēji un korumpēti politiķi staigā brīvsolī» (par filmu Vēstnieks).
Bet kronis visam ir šis stāsts - «Vēl nekad politiķi nav rādīti šādā gaismā, jo vēl nekad nav bijis līdzīgu politiķu! 2009. gadā, kas Īslandē bija ekonomiskā sabrukuma un depresijas laiks, slavens komiķis, bijušais grupas Sugarcubes dalībnieks, nolēma pievērsties politisko sistēmu parodēšanai un nodibināja Labāko partiju. Viņa programmas pieteikumā bija tādi solījumi kā uzbūvēt Īslandē Disnejlendu, Zooloģiskajā dārzā iemitināt vairāk polārlāču un līdz 2020. gadam atbrīvot parlamentu no narkotiku ietekmes. Šis joks izraisīja sniega bumbas efektu, un cilvēkus ieinteresēja politika! Īslandiešu alkas pēc atsvabināšanas no atsvešinātas un korumpētas politiskās sistēmas vainagojās ar Labākās partijas uzvaru pašvaldību vēlēšanās. Jouns Gnarrs vēl joprojām ir Reikjavīkas mērs.» (Par filmu Gnarrs.)
Un arī Latvijai ir, ar ko lepoties dokfilmu laukā - «Pie skarbās un vientuļās purva Intas ierodas dokumentālists. Viņa acīs Inta ir brīnišķīga - izcila filmas varone ar spēcīgu raksturu, bet mežonīgā sieviete drīzāk gatava filmētājam uzlikt lāstu, nekā ļauties iemūžināties. Intas viedoklis par kinodokumentālista profesiju nebūt nav glaimojošs, taču režisora neatlaidība dara savu, Intas sirds tiek iekarota. Un drīz pēc tam salauzta.» Saprotams, tas par šīgada Lielā Kristapa balvas ieguvēju - Ineses Kļavas un Ivara Zviedra filmu Dokumentālists. Kinoteātrī K.Suns notiks arī aizraujošas tiešsarunas ar poļu, somu un īslandiešu dokfilmu veidotājiem, kuras vadīs Sandijs Semjonovs, Krista Vāvere un citi Latvijas žurnālisti.
Fpilna programm: www.nfc.lv.