Tomēr, lai arī saņemts jau vairāk nekā 400 pieteikumu, zemnieku vidū nav vienprātības, cik šī kreditēšana būs noderīga. Tā vairāk paredzēta mazām un vidēja lieluma saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem. Zemnieku saeimas, kas apvieno lielos lauksaimniekus, pārstāvis Mārtiņš Trons atzīst: «Lai uzrakstītu pieteikumu, jāuzraksta papīru blāķis, nosacījumi ir gana sarežģīti, un normālam ražojošam lauksaimniekam ir vienkāršāk aiziet uz komercbanku, kur var dabūt pat izdevīgākus nosacījumus.» Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka stāsta, ka liela daļa apvienības biedru vēl domā, vai uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības, jo nav pieejams līdzfinansējums. «Nav tā, ka tagad skrien un pērk zemi,» saka A. Hauka. Arī Latio vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle atzīst, ka par valsts piedāvāto atbalsta programmu dzirdamas dažādas atsauksmes, jo komercbankas varot piedāvāt labāku procentu likmi, tas gan atkarīgs no katra atsevišķa lauksaimnieka maksātspējas. Swedbank lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš norāda, ka lauksaimnieki, kas ņem kredītu lauksaimniecības zemju iegādei komercbankās, var saņemt procentu likmju valsts subsīdiju, tādējādi vēl vairāk samazinot izdevumus par procentu maksājumiem.
Konkrētas vidējās procentu likmes, kas tiek piedāvātas lauksaimniecības zemes kreditēšanai, komercbankas nosaukt nevar, jo katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, taču zināmas tendences ir novērojamas. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere norāda, ka lauksaimniecības zemes kredītu latos īstermiņa procentu likme ir apmēram 2% + RIGIBOR. R. Miltiņš skaidro, ka šobrīd abas starpbanku likmes, EURIBOR un RIGIBOR gan ir zemas, taču, veicot ilgtermiņa investīcijas, ir jārēķinās ar šo likmju mainību, turklāt pašreiz tās atrodas rekordzemā līmenī.