Līdz pagājušā gada beigām pamatskolēni no 6. līdz 9. klasei Latvijas un pasaules vēsturi apguva vienotā priekšmetā, taču pirms nepilna gada valdībā pieņemtie grozījumi Latvijas vēsturi izdalīja kā atsevišķu priekšmetu. Kā viens no argumentiem priekšmetu dalīšanai bija minēta patriotisma un Latvijas vēstures izpratnes veicināšana. Pirms grozījumu pieņemšanas sākotnēji plānoja, ka 6. un 7. klasē apgūs pasaules vēsturi, bet 8. un 9. klasē - Latvijas vēsturi. Taču šis ierosinājums izpelnījās asu Rīgas vēstures skolotāju un vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāju kritiku, jo, viņuprāt, tas nebija optimāls. Skolotāji norādīja, ka XX un XXI gadsimta vēsture ir pārāk sarežģīta 7. klases skolēniem. Tiktu apgrūtināts arī darbs ar mācību grāmatām, jo tās nodrošina abu priekšmetu apguvi, taču vienlaikus būtu nepieciešamas gan 6., gan 7. klases skolēniem. Tādēļ nolēma, ka abus priekšmetus apgūs paralēli.
«Pilnīgi precīzi sniegt atbildi uz šo jautājumu vēl nevar, jo pagājis tikai nedaudz vairāk kā pusgads. [Pagaidām] varu runāt par grūtībām, kas rodas pedagogiem,» uz jautājumu, vai atsevišķā priekšmetu mācīšana ir sasniegusi mērķi, atbild A. Voitišķe. Arī Jelgavas 2. pamatskolas vēstures skolotāja Jeļena Rjazanceva saka - rezultātus pilnībā izvērtēt šobrīd neesot iespējams, bet, ņemot vērā skolēnu vecumposma īpatnības, redzams ka viņiem ir grūti nodalīt Latvijas un pasaules vēsturi. «Skolotājam tas rada grūtības,» viņa saka.
Ieviešot atsevišķu Latvijas vēstures mācīšanu, tika cerēts, ka tas veicinās «atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi». «Ja skolēns saņem vērtējumu, gatavojas eksāmenam, viņš uztver vēsturi kā mācību priekšmetu. Vai tas ceļ patriotismu? Man precīzas atbildes uz šo jautājumu nav. Patriotismu mācām ar ģimenes, valsts, visas skolas attieksmi pret cilvēkiem, tautas tradīcijām un vērtībām,» pauž A. Voitišķe. Viņai piebiedrojas arī kolēģe no Jelgavas 2. pamatskolas: «Nedrīkst uzskatīt, ka vēstures stunda ir galvenais patriotisma audzināšanā. Tas ir ģimenes, sabiedrības, kā arī visas izglītības sistēmas uzdevums.»
Viedoklis par atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu pagaidām nav izveidojies Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājai Inesei Bergai, jo viņa to sāks mācīt nākamgad. Atsevišķā priekšmeta ieviešana notiek pakāpeniski, sākot ar 6. klasi, savukārt ģimnāzijā sāk mācīties no 7. klases. «Tomēr daži komentāri man ir. Dažas lietas šajā projektā ir sasteigtas un nepārdomātas,» pauž skolotāja. Tā kā finansējums grāmatu iegādei, lai būtu iespējams nodrošināt atsevišķu priekšmetu mācīšanai, pašvaldībām tika piešķirts, ņemot vērā 2010./11. mācību gada skolēnu skaitu 5. klasēs, Siguldas Valsts ģimnāzijai tas aizgājis secen, jo 6. klašu skolēni uzreiz tajā nenonāk. Tas nozīmē, ka ģimnāziju audzēkņiem vajadzīgs dubults finansējums, jo pirms tam viņi mācījušies citā skolā un viena vēstures grāmata ir paredzēta vairākiem mācību gadiem. Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Baiba Bērziņa norāda, ka centrs no savas puses esot izdarījis visu un par to bijis jādomā pašvaldībai, kura naudu sadala skolām. Papildu līdzekļu šogad nebūšot.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) skolās veiktās pārbaudes atklājušas, ka aptuveni piektdaļā no 510 pārbaudītajām mācību iestādēm nav zināms, vai Latvijas un pasaules vēsture tiek mācīta atsevišķi, jo dienestam nav izdevies iegūt informāciju par tur īstenotajām programmām. Tāpat dažviet skolotāji neizmanto atbilstošus mācību materiālus. Iemeslus neatbilstībām IKVD izdibinājis neesot, taču skolas brīdinātas, ka tas ir jāmaina. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks komunikācijas jautājumos pauž, ka vēsture ir viens no mācību satura kodoliem, tāpēc neesot pamata domāt, ka līdz ar ministra iecerēto skolu autonomijas palielināšanu šī priekšmeta skolotājiem tiks dota lielāka vaļa.