«Visvairāk nelaimes gadījumu noticis kokapstrādes nozarē - 64, no tiem - 11 smagi un četri letāli,» norādīts VDI informācijā. Tāpēc kokapstrādes nozare atrodas pastiprinātā inspekcijas uzraudzībā - gadu no gada tiek rīkotas preventīvas pārbaudes, lai pievērstu darba devēju uzmanību nepieciešamībai sakārtot darbavietas atbilstoši darba aizsardzības prasībām.
Otrajā vietā ir būvniecības nozare, kur šī gada pirmajā pusgadā izmeklēti 39 nelaimes gadījumi, no tiem seši bijuši smagi un četri ar letālu iznākumu. Šī gada jūnijā organizētajās būvniecības nozares uzņēmumu tematiskajās pārbaudēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem konstatēts vidēji mazāks pārkāpumu skaits, tomēr situāciju par apmierinošu darba aizsardzībā var attiecināt galvenokārt uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nozarē darbojas jau ilgstoši un ir izpratuši darba aizsardzības nozīmību.
Sauszemes transporta un cauruļvadu transporta uzņēmumu nozarē šī gada pirmajā pusē reģistrēti un izmeklēti 39 nelaimes gadījumi, no tiem septiņi smagi un divi letāli.
Interesanti, ka ne mazums nelaimes gadījumu notiek valsts pārvaldē. Tajā reģistrēti 56 nelaimes gadījumi, no kuriem septiņi smagi. Tomēr runa nav par ierēdņiem, kas cietuši nelaimes gadījumos, bet galvenokārt par tā dēvētajiem simtlatniekiem, kuri pirms darbu sākšanas pašvaldībās netika pietiekami instruēti un informēti par iespējamiem darba riskiem.
VDI pauž satraukumu, ka no 569 nelaimes gadījumos cietušajiem trešdaļa ir darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam. Tas nozīmē, ka jaunajiem darbiniekiem nav mācīta darba drošība vai mācības notikušas formāli, tikai parakstoties instruktāžas žurnālā.
Attiecībā uz letālo gadījumu cēloņiem Baiba Auzāne norāda - pēc pirmreizējām pārbaudēm varēja prognozēt, ka aptuveni puse no visiem šiem gadījumiem saistīta ar darba vides riska faktoriem (piemēram, nepietiekama darbinieku apmācība, darba aizsardzības prasību neievērošana u. c.), bet puse - klasificējama kā tā saucamā dabiskā nāve (piemēram, nāve no sirds asinsvadu saslimšanas). Satraukumu izraisa fakts, ka tā saucamajā dabiskajā nāvē darbavietās mirst arvien jaunāki cilvēki, kuri nav sasnieguši 50 gadu vecumu. Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem darbaspējīga vecuma cilvēku vidū ir sirds un asinsvadu patoloģijas, kuras var izraisīt arī stress.
Darbinieku veselības stāvokli netiešā veidā, iespējams, ietekmējuši arī sociāli ekonomiskie apstākļi, kas darbavietās izpaužas kā pārslodze - pārāk liels darba apjoms, straujš darba temps, garas darba stundas bez atpūtas. Ja pārslodze ir īslaicīga, darbinieks spēj tam pielāgoties, bet ja tas atkārtojas ik dienu, tas ilgstošā periodā atstāj ietekmi uz darbinieka veselību.