Nodokļu pamatlikmes nav plānots mainīt, tā vietā 2011. gada budžetu iecerēts konsolidēt arī ar turpmāku izdevumu cirpšanu valsts sektorā un aktīvāku cīņu ar ēnu ekonomiku. Bažījoties par gaidāmo Saeimas vēlēšanu ietekmi uz budžeta konsolidāciju, Tautsaimniecības padome kopumā neiebilda pret FM rosinātajiem virzieniem nodokļu politikā.
Neesot efektīvas
Samazinātās PVN likmes, pēc FM pārstāvja Jura Stinkas sēdē teiktā, būtu atceļamas, jo tās nav efektīvs risinājums ne kādas iedzīvotāju grupas, ne nozares atbalstam. Grāmatizdevēji gan norādījuši uz pretējo - PVN likmes kāpināšanas dēļ no 5 uz 21% pērnā gada sākumā viņiem radās milzīgi zaudējumi. Atzīstot šo lēmumu par kļūdu, Saeima PVN likmi grāmatām pērn vasarā samazināja uz 10%. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka, palielinoties nodokļa likmei, vairāk vai mazāk pieaug arī attiecīgā produkta cena. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle gan cer, ka cilvēki vairāk tērēs un tādējādi stimulēs iekšējo patēriņu, ja tiks atbalstīta FM iecere paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu. Tam un arī pasākumiem to cilvēku aizsardzībai, kuri negūtu labumu no neapliekamā minimuma celšanas, plānots novirzīt daļu no PVN likmes izlīdzināšanā gūtajiem 95 miljoniem latu. Patlaban neapliekamais minimums Latvijā ir 35 lati - tas ir gandrīz trīs reizes zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Kāds būtu palielinātais neapliekamais minimums, pašlaik nav skaidrs, jo FM piedāvājusi virzienus nodokļu politikas maiņā, bet konkrēti pasākumi vēl tiek izstrādāti.
Vērtēs atvieglojumus
Ministrija vērtēs arī uzņēmumu ienākuma nodokļa un arī IIN atvieglojumu, kā arī atsevišķu valsts nodevu lietderību. Atsevišķās nodevās valsts, pēc FM pārstāvja sacītā, gūst mazāk naudas nekā tērē to iekasēšanai. Vēl tiks vētīta iespēja paaugstināt vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodokli ekskluzīviem un dārgiem auto, kā arī ieviest nodokli ekskluzīviem peldlīdzekļiem un lidaparātiem. Papildu ieņēmumi budžetā plānoti, mainot nekustamā īpašuma nodokli, taču tādā mērā, lai tas nepasliktinātu trūcīgo stāvokli. Savukārt akcīzes nodokli plānots neaiztikt, ņemot vērā alkohola un tabakas izstrādājumu legālā patēriņa būtisko kritumu pēdējā laikā. FM arī vēlas samazināt IIN likmi, taču starptautisko aizdevēju nosacījumu dēļ to varēs darīt ne ātrāk kā 2014. gadā, piebilda J. Stinka. Pārējās iepriekš minētās izmaiņas varētu stāties spēkā 2011. gadā. Starptautiskie aizdevēji neesot iebilduši pret FM iecerēm nodokļu politikā. Konkrētus pasākumus Tautsaimniecības padome mudināja FM iesniegt maijā.
Alternatīva celšanai
Ātrāk, proti, šī mēneša laikā, FM jāizstrādā programma pelēkās ekonomikas iegrožošanai, tālab atbildīgajā ministrijā tiek veidota darba grupa FM valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska vadībā. Pēc J. Stinkas teiktā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 12-16%, dažos avotos minēti pat 40% no valsts iekšzemes kopprodukta. «Valsts ieņēmumu dienests nespēj aktīvi cīnīties ar nelegālo ekonomiku,» atzina D. Tauriņš. Pēc FM aplēsēm, ēnu ekonomikas samazināšana un budžeta ieņēmumu audzēšana šādā ceļā varētu būt kā alternatīva, lai turpmāk neceltu nodokļu slogu. «Ja ēnu ekonomiku izdotos samazināt pat par 1,5%, nevajadzētu aiztikt nevienu nodokli,» nepieciešamību aktīvāk cīnīties pret ēnu ekonomiku Tautsaimniecības padomē pauda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns.