Problēma slēpjas tajā, ka process ir iecerēts kā darbinieka tiešo nodokļu samazinājums, piemēram, tiek plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet palielināt netiešos nodokļus - par nekustamo īpašumu un pievienotās vērtības nodokli. Viens no valdības piedāvājumiem ir, ka 2013. gada otrajā pusē IIN likme būtu par procentu mazāka, t. i., 24%, neapliekamais minimums būtu Ls 60, atvieglojums par apgādībā esošu personu - Ls 70. Taču, ja no 2013. gada plānots uzlikt nekustamā īpašuma nodokli dubultā apmērā un atcelt visus ierobežojumus zemes nodoklim, un ja turklāt tas būs pie augstām kadastrālajām vērtībām, - darbinieks jau automātiski būs zaudētājs. Valdība grib ievērojami lēnāk, nekā paredzēts iepriekš pieņemtajos normatīvajos aktos, paaugstināt arī iemaksas pensiju otrajā līmeni - no nākamā gada tie būtu nevis 6%, bet 3%.
Tautsaimniecības padomē par šiem priekšlikumiem notika izvērstas diskusijas. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns pauda viedokli, ka IIN samazinājums plānots nepietiekami straujš, lai mazinātu ēnu ekonomiku, - solis būtu nepieciešams ne mazāks par 2%, vēlams pat 3%. Turklāt ir plānots, ka, tiklīdz būs izpildīti Māstrihtas kritēriji, lai iestātos eirozonā, tiks atceltas samazinātās PVN likmes sabiedriskajam transportam, medikamentiem, mācību un oriģinālliteratūrai, periodiskajiem izdevumiem, apkurei, arī malkai, zīdaiņu pārtikai, viesnīcu pakalpojumiem. LBAS uzskata, ka tas būs kārtējais lēciens inflācijas virzienā un mūsu ekonomikas konkurētspējas zaudējums - kā tas bija ar PVN likmes celšanu elektrībai un nodokļu palielinājumu benzīnam. LBAS uzskata, ka 2013. gadā atlikt paaugstināšanu atvieglojumiem par apgādībā esošām personām arī nav pareizi, jo tas būtu slikts signāls, ka valdībai nerūp ģimenes ar bērniem.
LBAS viedoklis ir, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam jebkurā variantā ir jābūt dozētam, nevar būt tā, ka valdība atsakās no jebkāda nodokļu paaugstināšanas ierobežojuma. Valstij ir jānosaka kāds saprātīgs likmes koridors, kurā varētu būt neliels pieaugums. Pats galvenais ir sakārtot kadastrālās vērtības, lai Rīgā, Pierīgā un citās lielajās pilsētās dzīvojošie darbinieki nebūtu totāli zaudētāji.
Arodbiedrības arī vienmēr ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu ir runājušas, ka pamata dzīvesvietā ir jābūt nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamajam minimumam uz katru ģimenes locekli. Patlaban savā piedāvājumā valdība to ignorē.
No LBAS viedokļa pats svarīgākais ir meklēt alternatīvas, nopietnus risinājumus, kā palielināt legālo nodarbinātību un mazināt ēnu ekonomiku, nevis vienkārši paaugstināt netiešos nodokļus, nemazinot dzīves dārdzību.
«LBAS ir paudusi nostāju, ka koplīgumos un nozaru ģenerālvienošanās esošajām sociālajām garantijām ir jābūt ar zināmām nodokļu atlaidēm, tādā veidā mēs varētu šo legālo ekonomiku padarīt sabiedrībā plašāku. Jābūt motivācijai strādāt legāli un maksāt nodokļus. Arī darbiniekiem un darba devējiem jābūt ieguvējiem no tā, ka viņi strādā legālajā ekonomikā,» saka LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns.
Protams, visas šīs nodokļu izmaiņas neapturēs darbinieku izbraukšanu uz ES dalībvalstīm un citām valstīm. Pats galvenais ir valstiski mainīt attieksmi pret darba samaksas politiku. Citādi visi risinājumi, kuri būs labi budžeta deficīta mazināšanai, var radīt to vēl lielāku nākotnē, zaudējot Latvijas darbiniekus.
Dzīves dārdzībai ir jāmazinās, un cilvēkiem ekonomikas augšupejas apstākļos no sava darba ir jāgūst ienākumi savas ģimenes ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
Cilvēkos ir jānostiprina pārliecība, ka Latvijā dzīve iet uz augšu - ne tikai ar vārdiem, bet reāliem risinājumiem, kas ved uz rezultātu.