Par N. Vilnīša atbrīvošanu deputāti nobalsoja teju vienprātīgi. Ar visu komisijas atzinumu varēja iepazīties tie deputāti, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam, pārējie varēja saņemt informāciju, kas attiecas uz daļu no 10 N. Vilnīša pārkāpumiem. Par N. Vilnīša atcelšanu nobalsoja pat Saskaņas centrs, kas vēl trešdienas vakarā izteicās atturīgi. SC Saeimas frakcijas priekšsēža vietnieks Valērijs Agešins skaidro, ka apvienība tā nobalsojusi, jo neesot pamata neuzticēties ģenerālprokuroram un citām tiesībsargājošajām institūcijām. Tomēr mulsinoša bijusi jautājuma virzība tik lielā steigā. Neoficiāli politiķi atzīst, ka steigts, jo bijušas bažas, vai N. Vilnītis pirms aiziešanas vēl kaut ko nepaspēs «sastrādāt» birojā, piemēram, iecelt vakantajā KNAB priekšnieka vietnieka vietā kādu apšaubāmu kandidātu.
N. Vilnītis Dienai nenoliedz, ka pārkāpumi ir bijuši, taču tie nav radījuši tiesiskas sekas. Viņš uzskata, ka jautājums par viņa atcelšanu ir politizēts. Viņaprāt, politiķi ar saviem publiskajiem paziņojumiem izdarījuši spiedienu uz komisiju. Tomēr, vaicāts, vai viņš ar to grib teikt, ka ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas priekšnieki ir pakļāvušies politiskam spiedienam, N. Vilnītis tādu apgalvojumu negrib izteikt.
Ceturtdienas rītā kuluāros pasmīnēt lika informācija, ka valdības sēdē N. Vilnītis neesot piedalījies, jo trešdienas vakarā neesot atsaucies ne uz vairākiem zvaniem uz dažādiem numuriem, ne īsziņām, ne kurjeram - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvim, kurš pirms vienpadsmitiem vakarā ieradies pie KNAB šefa mājās nodot ziņu. N. Vilnītis stāsta, ka redzējis ugunsdzēsēju mašīnu piebraucam pie vārtiem un ieslēdzam bākugunis, bet neesot to uztvēris kā signālu, ka viņam jādodas ārā. VUGD pārstāvis taču viņu būtu varējis sastapt, ja vismaz ieietu pa vārtiem, kas esot bijuši vaļā, taču kurjers to neesot darījis.
Par to, vai jaunu KNAB šefu varētu iecelt jau šī Saeima, politiķu starpā nav vienprātības. Atšķirīgus viedokļus pauž arī premjera partijas Vienotības frakcijā. Tās priekšsēdis Dzintars Zaķis norāda, ka Saeimai vajadzētu «pielabot» likumu, precizējot KNAB vadītāja kandidātu atlases kritērijus. Dz. Zaķis neizslēdz, ka ir jēga padomāt par KNAB priekšnieka iecelšanas procesa depolitizāciju. Tomēr viņš uzskata, ka jauns KNAB priekšnieks būtu jāieceļ nākamajai Saeimai, jo šis sasaukums jau apliecinājis problēmas tiesiskuma izpratnē. Savukārt bijušais KNAB šefs, Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) uzskata, ka jaunais KNAB priekšnieks jāieceļ jau šai Saeimai kaut vai tāpēc, ka tā atbrīvoja iepriekšējo. Viņaprāt, nepieciešams atklāts konkurss un komisijā jābūt kompetentiem cilvēkiem.
Pašlaik KNAB vadības groži uzticēti KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei. Nav gan skaidrs, vai viņas vadībā KNAB nevarētu atgriezties arī N. Vilnīša atlaistais priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, ņemot vērā, ka N. Vilnīša prombūtnē J. Strīķes izveidotā komisija konstatēja, ka A. Vilka atstādināšana bijusi prettiesiska.
Pats N. Vilnītis izvairīgi atbild uz jautājumu par iespēju, ka viņš varētu iesaistīties politikā. Pašlaik viņš neredzot nevienu «veidojumu, kas Latvijā būtu spējīgs kaut ko darīt». Viņam pieņemami esot tas, ko izdarīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, publiski kritizējot lietas, ko viņš kā amatpersona nebūtu varējis paust. Arī V. Zatlera kritisko viedokli par norisēm KNAB un viņa paša darbību N. Vilnītis cienot, bet, vai viņš varētu iesaistīties jaunā partijā, ja tā V. Zatlera vadībā tiktu izveidota, N. Vilnītis pagaidām neņemas prognozēt, sakot, ka tas arī neesot atkarīgs tikai no viņa.