Tas bijis pietiekami ilgs laiks, un daudzi ēģiptieši ir nonākuši pie pārliecības, ka viņu gada sākumā izcīnītā uzvara tikusi nozagta. Tādēļ viņi nolēmuši atgriezties Tahrīra jeb Brīvības laukumā, kur jau trīs dienas ilgušas sadursmes ar armijas un policijas spēkiem.
Pārliecību par nepieciešamību ierasties laukumā pie Iekšlietu ministrijas ievērojami palielinājusi tieši spēka struktūru vardarbība un nāvējošu ieroču pielietošana pret demonstrantiem. Viņi ir neapmierināti ar militāristu vadību un, visticamāk, arī ir gatavi ilgstošām protesta akcijām. Beidzamajās dienās piedzīvotā vardarbība un lielais upuru skaits, iespējams, bijis pēdējais piliens, kas licis pieprasīt nekavējošu militārās padomes varas nodošanu civilām struktūrām.
Pagaidām nav skaidrs, kāda būs militārās padomes reakcija uz notiekošo un par kādu rīcību izšķirsies lielākā daļa politisko partiju. Vērojot armijas vadības visumā augstprātīgo izturēšanos, nenākas gaidīt vieglu atteikšanos no varas par labu civilajai sabiedrībai. Jebkurā gadījumā līdzšinējā propagandā bieži ticis uzsvērts, ka armijai šādas tiesības nepieciešamas, lai varētu nodrošināt stabilitāti valstī.
Var pieņemt, ka sarunu nesekmēšanās gadījumā demonstrācijas Tahrīra laukumā turpināsies, un, kā bija redzams gada sākumā, tām ir liels iespaids uz valsts varu. Iespējams, sabiedrības civilajai daļai, kas vēlas panākt demokrātiskas pārmaiņas, protesta akciju turpināšana ir ne vien labākais, bet arī vienīgais iedarbīgais līdzeklis, kā panākt militārās padomes gatavību dialogam.
Lai gan pavisam nedaudz laika palicis līdz parlamenta vēlēšanām, to norise ir atkarīga no tā, kādi būs civilās sabiedrības pārstāvju un militārās vadības sarunu rezultāti.