Diemžēl pārāk bieži domāšanā par reģionu attīstību prevalējusi «guļamrajona mentalitāte». Ievērojamas investīcijas tiek ieguldītas skolās, sporta hallēs, kultūras namos. Diezgan maz uzmanības tiek pievērsts uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Šāda situācija vismaz daļēji ir skaidrojama ar to, ka galvenais pašvaldību ienākumu avots ir tajās pēc dzīvesvietas deklarēto iedzīvotāju ienākumi, nevis tas, cik cilvēku strādā šo pašvaldību teritorijā.
Nodrošinājums ar darbavietām ir viens no galvenajiem faktoriem iedzīvotāju piesaistīšanai reģioniem. Viena izveidota darbavieta apstrādes rūpniecībā rada papildu trīs darbavietas apkalpojošajā nozarē. Tāpēc reģionu attīstības stratēģija jābūvē uz trim pamatiem: reģionālo industriālo zonu attīstība, ātrās reaģēšanas fonda izveide investoru un ražotāju atbalstam un iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļēja piesaiste darba, nevis dzīves vietai.
Rekomendācijas
Industriālās zonas
Pamatojoties uz eventuāli pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem industriālo zonu attīstībai 311 miljonu eiro apmērā, iespējams izveidot 5-6 industriālās zonas, kas ietvertu nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, desmit ražotņu būvniecību un biroju telpas.
Ātrās reaģēšanas fonda izveide
Fonda mērķis - ātri un elastīgi reaģēt uz ārvalstu investoru un ražojošo uzņēmumu vajadzībām, piemēram, sagatavot un palīdzēt piesaistīt nepieciešamos darbiniekus, arī izmantojot reemigrācijas atbalsta pasākumus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļēja piesaiste darbavietai
Lai veicinātu pašvaldību interesi investēt uzņēmējdarbības vides stiprināšanā, daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu novirzīt tām pašvaldībām, kurās atrodas maksātāju darbavietas, izvēli par deklarēšanu atstājot uzņēmumu ziņā, kas varētu pirms tam izvērtēt attiecīgo pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti.