Galvenās diskusijas komisijas sēdē izraisījās par to, vai prasība jau līdz 2017. gada 3. aprīlim fiziski sadalīt uzņēmumu nenovedīs pie starptautiskas tiesvedības, ko Latvija varētu zaudēt. A. Kalvītis pauda, ja nemainīs termiņu, tiesvedība ir neizbēgama, jo 1997. gadā noslēgtais LG privatizācijas līgums paredz, ka uzņēmums jāsaglabā kā vertikāli integrēts 20 gadu. Tāpēc fiziskā uzņēmuma sadalīšana varot sākties tikai pēc 2017. gada 3. aprīļa. A. Kalvītis ierosināja līdz 2017. gada 3. aprīlim veikt juridiskus sagatavošanās priekšdarbus, taču fizisko uzņēmumu nodalīšanu veikt līdz 2017. gada 31. decembrim, kam tad sekotu pārvades daļas pārdošanas process.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) argumentēja, ka privatizācijas līgumā neesot normas, kas neļautu uzņēmuma sadalīšanas procesu sākt ātrāk par 2017. gada 3. aprīli, kad tam ir jānoslēdzas. Kā uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, privatizācijas līgums paredz, ka uzņēmums ir nesadalīts 20 gadu, taču ne 21. gada pirmajā dienā, un, lai tas būtu sadalīts 21. gada pirmajā dienā, ir jau laikus jāveic šis sadalīšanas process.
D. Reizniece-Ozola arī norādīja, ka juristi esot izvērtējuši paredzēto likuma grozījumu tiesiskumu un, «ja arī notiktu tiesvedība, Latvijas valstij ir ļoti labas pozīcijas». Par to gan tik pārliecināti nebija Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, piemēram, Ingmārs Līdaka (ZZS), tāpēc izskanēja priekšlikumi pagarināt uzņēmuma sadalīšanas termiņu par trim līdz sešiem mēnešiem. Tam gan nepiekrita ministre, norādot, ka šādā gadījumā noteikti tiks prasīts arī pārdošanas termiņa pagarinājums un realitātē divu neatkarīgu uzņēmumu izveide varētu notikt tikai 2019. gadā, kas ir par vēlu, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) prasības.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, lūgti vērtēt tiesvedības riskus, atzina, ka šādu vērtējumu nevar sniegt, jo biroja rīcībā nav LG privatizācijas līguma. Līdz ar to deputāti rosināja nodot šo līgumu Saeimas Juridiskajam birojam izvērtēšanai, lai tas var sagatavot savu atzinumu.
J. Spiridonovs oponēja A. Kalvīša apgalvojumam, ka tirgus atvēršana 2017. gada 3. aprīlī var notikt arī bez fiziskas LG sadalīšanas, jo trešo pušu piekļuve infrastruktūrai, par kuru runā A. Kalvītis, ir jau nodrošināta kopš 2014. gada. ES direktīvas izpratnē tirgus atvēršana ir tieši saistīta ar tirdzniecības un pārvades nodalīšanu.
Komisijā arī izvērtās debates, vai Inčukalna gāzes krātuve maksimāli jāpiepilda, kā ieteica A. Kalvītis. Savukārt ekonomikas ministre norādīja, ka jārunā par to, kādā apjomā jābūt stratēģiskajām rezervēm un krātuve nav pilnībā jāpiepilda, jo Latvijas vajadzībām pietiek ar pusi no tās apjoma. Līdz ar to deputāti pagaidām vienojās par pašlaik likuma grozījumos paredzēto, ka Ministru kabinetam jāizstrādā kārtība, kādā gāzes krātuve tiek piepildīta un kādos apjomos.
Runājot par pārvades daļas pārdošanu, D. Reizniece-Ozola pauda viedokli, ka arī Latvijas valsts varētu kļūt par stratēģisko investoru jaunizveidotajā uzņēmumā. Komisija vienojās nākamnedēļ turpināt diskusijas par deputātu priekšlikumiem un to virzīšanu atbalstīšanai Saeimā otrajā lasījumā.