Viņa norādīja, ka principā atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos Krimināllikuma grozījumus, kas samazina sodus par mantiskiem noziegumiem. Tomēr gan viņa, gan citi _Dienas_ aptaujātie komisijas vadošie deputāti piebilst - grozījumu apjoma un komisijas darba daudzuma dēļ, kad tie nonāks līdz balsojumam Saeimā, nevar pateikt. Komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agešins (SC) uzskata, ka tas varētu notikt ne ātrāk kā pēc gada, pie tam grozījumu izskatīšanai varētu nākties veidot speciālu apakškomisiju vai darba grupu. «Uz sitiena, steidzamības kārtā, protams, nepieņemsim,» viņš uzsver.
«Kopumā es to vērtēju pozitīvi, jo lietas būtību nosaka nevis sodu bardzība, bet nenovēršamība. Galvenais ir preventīvais darbs. Ja atceramies, senos laikos par zādzībām rokas cirta nost, bet tas nenozīmēja, ka noziedzības līmenis samazinās,» skaidro V. Agešins. Līdzīgās domās ir I. Čepāne, kura uzsver, ka «tiesību teorija ir pierādījusi, ka sodu bardzība var panākt ļoti nedaudz». Viņa gan arī atgādina, ka sodu samazināšana Latvijas sabiedrībā nav populāra, un «treknajos gados» mēģinājums dekriminalizēt sīkus pārkāpumus izraisījis plašus protestus.
Savukārt Juridiskās komisijas sekretārs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) uzskata, ka, lai gan cietumsodam būtu ne tikai jāsoda, bet arī jādod notiesātajam iespējas laboties, tas uz personu bieži atstāj neatgriezenisku iespaidu. Politiķis arī atzīst, ka likuma grozījumi «raugoties nākotnē, zināmu ekonomiju no valstiskā viedokļa radīs. Ne tikai TM budžetā, bet ekonomiju tādā griezumā, ka likumpārkāpēji pilnvērtīgi atgriezīsies sabiedrībā, strādās un maksās nodokļus». Viņš brīdina, ka nākotnē ieslodzīto uzturēšanas izmaksas varētu tikai pieaugt, jo pašreiz Latvijā tās ir pat piecas vai desmit reizes mazākas nekā citur Eiropā. Jāatgādina, ka jau šobrīd viens ieslodzītais valstij izmaksā ap deviņiem latiem dienā, kamēr, piemēram, piespiedu darba darītājs, kuru uzrauga probācijas dienests, - 28 santīmus.
Arī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (LLP/LC) uzskata, ka «kriminogēno situāciju tas [maigāki sodi] uz sliktāko pusi noteikti nepagrieztu. Protams, slepkavas un izvarotāji ir jāizolē no sabiedrības, bet tiem, kuri nodara noziegumus ekonomiskajā sfērā, pareizāk būtu likt kalpot valstij un atlīdzināt zaudējumus, nekā ļaut sēdēt cietumā uz tās rēķina». Viņš tomēr arī uzsver, ka «pieņemot lēmumu mazināt sodus, tam noteikti līdzi ir jāiet sabiedrības izglītošanas kampaņai, kura palīdzētu izprast jēgu, kādēļ tas tiek darīts, jo sodu politiku nevar skatīt atrauti no sabiedrības izglītības līmeņa, ekonomiskās attīstības un morāles».