Lai gan Vācijas energokoncerna E.ON iecere pārdot tam piederošās uzņēmuma Latvijas gāze akcijas nav nekāds noslēpums jau ilgāku laiku, vērā ņemamas diskusijas par šo jautājumu politiķu vidū izraisījušās tikai nesen - neilgi pirms 2. maija. Tas ir galīgais termiņš, kas Latvijas valstij dots, lai izvērtētu iespējas šīs akcijas iegādāties. Par nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas pārstāvju un premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) izteikumi līdz šim bijuši nekonkrēti - premjere neizslēdz iespēju šīs akcijas iegādāties un uzsver, ka nepieciešamības gadījumā naudas tam pietiks, tomēr tālāko rīcību un to, vai reālas sarunas tiks uzsāktas, noteiks Ekonomikas ministrijas ziņojums.
Jāatgādina, ka jau iepriekš medijos izskanējis - eksperti aplēsuši, ka E.ON Ruhrgas piederošo Latvijas gāzes akciju vērtība varētu būt 600 miljoni eiro, taču L. Straujuma publiski atzinusi, ka šis cipars ir pārspīlēts.
Vietējais tirgus sarūk
Raugoties no komerciālā viedokļa, Latvijas dabasgāzes tirgus vispār nav īpaši pievilcīgs, jo, pretēji sabiedrībā izplatītajam mītam par to, ka Latvija pēdējos gados kļuvusi atkarīgāka no importētās dabasgāzes, statistika liecina par to, ka dabasgāzes tirgus mūsu valstī stagnē - salīdzinot ar patēriņa maksimumu pirms Padomju Savienības sabrukuma, kad Latvija patērēja gandrīz trīs miljardus kubikmetrus gāzes gadā, šobrīd patēriņš atkarībā no ārējās gaisa temperatūras sasniedz tikai mazliet vairāk vai mazāk par 1,3 miljardiem kubikmetru gadā, un nav apstiprinājušās arī prognozes, ka visu kopējo dabasgāzes patēriņu varētu būtiski ietekmēt Rīgas termoelektrocentrāļu rekonstrukcija.
«Jau lielu daļu Rīgas apkures patlaban nodrošina šķeldas izmantošana, un ekonomisku apsvērumu iespaidā tuvāko gadu laikā šķelda būtiskos apjomos var izkonkurēt dabasgāzi arī daudzās citās pilsētās, tāpēc ir skaidrs, ka dabasgāzes uzņēmuma perspektīvas vismaz no noieta viedokļa Latvijā kopumā nav ļoti spožas. Būtībā valstij Latvijas gāzes akcijas labumu spēj nest tikai tad, ja tās dod iespēju kontrolēt arī Inčukalna gāzes krātuvi,» tā uzskata kāda augsta līmeņa enerģētikas nozares amatpersona, kas savu vārdu atklāt nevēlējās. Šādam viedoklim piekrīt arī Providus pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, kurš arī atgādina, ka papildus sarūkošajam dabasgāzes patēriņam ne visai pievilcīga ir arī Latvijas dabasgāzes tirgus struktūra - tajā ir samērā daudz tā dēvēto mazo lietotāju, respektīvi, lietotāju, kuri patērē nelielu apjomu dabasgāzes, bet kuru vajadzībām par lieliem līdzekļiem jāuztur plaša sadales infrastruktūra. «No uzņēmējdarbības viedokļa pievilcīgākie un perspektīvākie ir gāzes pārvades aktīvi un dabasgāzes krātuve,» skaidro R. Āboltiņš.
Valsti kā partneri nevēlas
Diskusijās par to, vai Latvijai būtu jāiegādājas valstij piederošās akcijas, interesanta bijusi tendence, ka visai līdzīgu nostāju ir pauduši eksperti, kuru viedokļi iepriekš biežāk bijuši pretēji. Tā, piemēram, viedokli par to, ka valstij akcijas nebūtu jāiegādājas, paudis gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle no Nacionālās apvienības, gan Latvijas gāzes akcionāra Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.
J. Savickis sarunā ar Dienu savu viedokli pamatoja ar faktu, ja par Latvijas gāzes līdzīpašnieku kļūtu valsts, tad, piemēram, diskusijas par gāzes cenām varētu kļūt politizētas, un no citu uzņēmuma akcionāru un investoru viedokļa tas nav izdevīgi. J. Savickis arī pieļāva iespēju, ka, kļūstot par Latvijas gāzes akciju īpašnieku, valsts, līdzīgi kā gadījumā ar Latvenergo, var krist kārdinājumā izmantot arī Latvijas gāzi kā sociālās politikas instrumentu.
Savukārt R. Zīle Latvijas gāzes akciju iegādi salīdzinājis pat ar «kaķi maisā», pievēršot uzmanību faktam, ka uzņēmuma esošā akcionāru struktūra, pat veicot E.ON akciju iegādi, valstij nedotu tik lielu ietekmi, lai Latvijas valsts spētu būtiski ietekmēt uzņēmuma Latvijas gāze darbību. Turklāt potenciāli dārgais pirkums - Latvijas gāzes akcijas - valstij arī radītu nepieciešamību ieguldītos līdzekļus atpelnīt, kas savukārt ir pretrunā ar no sabiedrības interesēm nozīmīgo tirgus liberalizācijas un iespējamo cenu krituma mērķiem.
Ātrāk atvērt tirgu
Savukārt R. Āboltiņš pieļauj iespēju, ka valsts kļūšana par vienu no akcionāriem Latvijas gāzē ir zināmā mērā izdevīga daļai mazākuma akcionāru. Tas izskaidrojams ar faktu, ka, ja valsts iegādātos E.ON akcijas, tad mazākuma akcionāriem rastos iespēja pārdot savas akcijas valstij par potenciāli izdevīgāku cenu, jo tieši, pieskaitot mazākuma akcionāru akcijas, valstij ir iespēja iegūt kontrolpaketi, prognozē enerģētikas eksperts. Viņš norāda - no mazākuma akcionāru viedokļa nav īpaši izdevīgi, ka par vairākuma akcijas īpašnieku kļūtu Krievijas dabasgāzes uzņēmums Gazprom, jo tad mazākuma akcionāru ietekme būtiski samazinātos un attiecīgi mazāk vērtīgas kļūtu arī viņiem piederošās akciju paketes. Neoficiāli kā šāds iespējamais mazākuma akcionārs tiek minēts Itera, kuru Latvijā pārstāv Juris Savickis.
Providus pētnieks atgādina, lai gan «sabiedrībā nereti starp Iteru un Gazprom tiek likta vienādības zīme, tomēr situācija nav tik viennozīmīga, jo Iteras netiešo īpašnieku vidū ir arī privātie uzņēmumi, piemēram, British Petroleum».
Savukārt R. Zīle ir pārliecināts, ja Latvijas valsts tomēr nolems iegādāties Latvijas gāzes akcijas no E.ON Ruhrgas, tad to var darīt, tikai ievērojot divus papildu nosacījumus. Pirmais no šiem nosacījumiem ir vairākuma paketes - 50% plus viena akcija - iegāde, bet otrais - atkārtotu sarunu par tirgus liberalizāciju uzsākšana, cenšoties tirgu atvērt ātrāk nekā 2017. gadā, kad tirgus atvēršanu paredz Saeimas nesen apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā.
J. Savickis savukārt uzsver, ka vislabprātāk Latvijas gāzes akcionāru rindās redzētu kādu lielu enerģētikas uzņēmumu, un neslēpj, ka par ticamu potenciālo akciju pircēju uzskata Somijas koncernu Fortum. J. Savickis gan atzīst, ka viņa rīcībā nav informācijas, kas ļautu apstiprināt, ka Somijas uzņēmumam patiešām ir interese par Latvijas gāzes akciju iegādi, tomēr domāt par Fortum kā par iespējamo akciju pircēju ļauj šī uzņēmuma attīstības stratēģija un darbības pieredze. «Fortum jau ir pieredze Krievijas un Baltijas tirgū,» skaidro J. Savickis.