Eiropas augstākā pilsēta Davosa (1560 metru virs jūras līmeņa) Rīgas dinamiešus sagaidīja ar sniegu, sauli un patīkami dzestru kalnu gaisu. Mūsu komandas kapteinim Sandim Ozoliņam jau pirmajā dienā nācās iepazīt iepirkumu ielu, lai tiktu pie siltākām zeķēm. Tiesa, arī šejienieši sniegu bija gaidījuši ilgi - milzīgās kalnu grēdas līdz pat Ziemsvētku priekšvakaram bijušas nepieklājīgi zaļas.
Ziemsvētku dienā pavadījuši ceļā sešas stundas - divarpus stundu lidojums līdz Cīrihei un pēc tam gandrīz trīs stundas autobusā līdz Davosai, Rīgas Dinamo izmēģināja Vaillant Arena ledu. Jau pēc piecām minūtēm Kriss Holts pieslidoja pie soliņa, smagi elsodams. «Man trūkst elpas!» Arī mūsu asākajiem vīriem bija grūti atgūties. Savu pieredzi Špenglera kausā atcerējās Normunds Sējējs. «Pirmās desmit minūtes ir sajūta, ka laukumā lido, bet pēc tam ir tik grūti, ka nesaproti, kur atrodies. Tāpēc arī braucienu plānojām tā, lai komanda vismaz atlidošanas dienā aizvadītu pilnvērtīgu treniņu.»
Arī spēles rītā vairāki komandas līderi izvēlējās paskriet krosu sniegotajās Davosas ieliņās. Komandas fiziskās sagatavotības treneris Vilnis Klucis cer, ka nedēļa augstkalnē ieliks labu pamatu izturībai sezonas turpinājumam KHL.
Spēle ar Klotenes Flyers fanu pilnajā arēnā sākās ar aktīvu, bet ne pārāk kvalitatīvu hokeju - visus mūsu uzbrucēju virknējumus pēdējās spēlēs skārušas izmaiņas. Iespējams, spēles lūzuma brīdis bija otrās trešdaļas ceturtajā minūtē, kad savus pirmos vārtus šosezon guva Mārtiņš Cipulis. Savukārt pie reti kurioza vārtu guvuma tika Roberts Bukarts. Viņa mestā ripa trāpīja pa vārtu stabu un uzspurdza teju līdz arēnas griestiem, bet, krītot lejup, atsitās pret vārtsarga muguru un ielidoja vārtos - 3:1. Bukarts pēc spēles atzina, ka tik kuriozus vārtus vēl nebija guvis un esot bijis pārliecināts, ka ripa aizlidojusi tribīnēs.
Pēdējā trešdaļā laukumā izteikti dominēja viena komanda - Rīgas Dinamo. Sajūsminātais Dinamo padomes priekšsēdētājs Juris Savickis pa diviem vārtiem guvušajiem spēlētājiem uz karstām pēdām solīja līgumu uz nākamo sezonu. Cipulis bija gandrīz tikpat nesatricināms kā vienmēr, taču gandarīts. «Šo brīdi gaidīju ļoti ilgi, un ceru, ka esmu atšķīris patiešām jaunu lappusi. Kad lekšu gaisā? Gan jau pienāks arī tāds brīdis, bet ne spēlē, kad esam tik pārliecinošā vadībā.» Ģirts Ankipāns uz jautājumu, vai pēc tādas uzvaras visiem deguni nebūs gaisā, atjokoja. «Kā nu ne - 1600 metrus virs jūras līmeņa.»