Saeimā par likumprojektu atbildīgais referents Einārs Cilinskis (NA) Dienai prognozē, ka likumprojektu parlaments galīgajā lasījumā varētu pieņemt tikai aprīlī. «Mēs likumprojektu skatīsim steidzami, bet ne steidzamības kārtā. Līdz ar to termiņi tā pieņemšanai būs aptuveni vienādi abos gadījumos, jo, skatot likumprojektu divos lasījumos, garāks ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš - apmēram sešas nedēļas. Tagad, skatot parastā kārtībā trīs lasījumos, priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu atvēlētas vien divas nedēļas,» skaidro E. Cilinskis.
Ražotājiem vajag 12 mēnešu
Jāatgādina, ka likumprojekts tapis, lai nacionālajā likumdošanā pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kas nosaka jaunu kārtību tabakas izstrādājumu ārējam noformējumam un brīdinājumu par smēķēšanas kaitīgumu izvietojumu uz cigarešu paciņām. Dalībvalstīm direktīva jāpārņem līdz 2016. gada 20. maijam. Pēc šī datuma tirgotāji vairs nevarēs ražot cigaretes vecajā iepakojumā, tiesa, gadu vēl varēs tās tirgot. Jāpiebilst, ka daudzas tehniskās prasības attiecībā uz cigarešu paciņu noformējumu tiks regulētas ar MK noteikumiem, kurus varēs izstrādāt tikai pēc likuma stāšanās spēkā.
Tabakas ražotāji jau vairākkārt ir pauduši bažas, ka, vilcinoties ar normatīvā regulējuma pieņemšanu, var rasties situācija, ka pēc 2016. gada 20. maija tirgū vairs nebūs pieejamas legālās cigaretes. Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pārstāve Marita Jansone skaidro, ka ražotājiem, lai pārkārtotu iekārtas jaunu iepakojumu ražošanai, nepieciešami vismaz 12 mēneši un, kamēr nav pieņemti normatīvie akti, nekādus pārkārtojumus nevar veikt. Ražotājiem nav arī tādas kapacitātes, lai saražotu rezervē līdz 20. maijam tik daudz cigarešu, kuras iztirgot, līdz varēs sākt jauno iepakojumu ražošanu.
Ražotāju pašrisks
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole gan Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka visas tehniskās specifikācijas ir zināmas, tāpat kā cigarešu paciņu noformējuma šabloni, līdz ar to ražotāji jau tagad var sākt pārkārtot savas iekārtas atbilstoši šiem šabloniem, negaidot normatīvo aktu stāšanos spēkā. Tas bija arī būtisks arguments, lai komisijas deputāti neatbalstītu steidzamību likumprojekta izskatīšanā.
Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Stinka Dienai stāsta, ka «viens no ražotājiem bija izveidojis cigarešu paciņas jaunā iepakojuma 3D attēlu pēc Veselības ministrijas sūtītajiem šabloniem un nosūtījis ministrijai saskaņošanai. Taču Veselības ministrija atbildēja, ka neko nevar saskaņot, pirms nav pieņemti attiecīgie normatīvie akti. Tātad pašlaik ražotājiem sākt jaunu iepakojumu izstrādi, balstoties tikai uz direktīvas šabloniem, bez attiecīgajiem normatīvajiem aktiem zināmā mērā ir pašrisks. Turklāt vispār tā ir absurda situācija, ka ražotājiem jāinvestē nauda, lai izpildītu prasības, kuras regulējošie normatīvie akti, piemēram, MK noteikumi, vēl nav izstrādāti». J. Stinka pauž neizpratni par radušos situāciju. Taujāts, kā tad rīkosies ražotāji, vai ies uz šo pašrisku, lai ātrāk varētu sākt ražot cigaretes atbilstoši jaunajām prasībām, vai nogaidīs, riskējot, ka viņu produkcija pāris mēnešu pēc 20. maija nebūs spēkā, J. Stinka skaidro, ka katrs ražotājs lēmumu pieņems individuāli atkarībā no savu ražošanas procesu specifikas.
Tabakas ražotāji arī uzsver - ja tirgū trūks legālu cigarešu, pieaugs to kontrabanda. «Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem tabakas akcīzes nodoklī katru mēnesi tiek iekasēti apmēram 14 miljoni eiro, kas gadā valsts budžetu papildina vidēji par 170 miljoniem. Legālās produkcijas deficīts saasinās pieprasījumu pēc kontrabandas precēm, kas valstij radīs ap 80 miljoniem eiro zaudējumu gadā neiekasēto nodokļu veidā,» par iespējamiem riskiem brīdina J. Stinka.
Vaino Veselības ministriju
Komisijas sēdē deputāti pauda sašutumu, kāpēc likumprojekts, lai pārņemtu ES direktīvas prasības, Saeimā nonācis tik vēlu, lai gan direktīva pieņemta jau 2014. gada 3. aprīlī. E. Pole uzskata, ka pie aizkavēšanās lielā mērā ir vainojama pati Eiropas Komisija, jo vairāki direktīvu pavadošie normatīvi tika pieņemti tikai 2104. gada decembrī. Tāpēc vairākas dalībvalstis esot nonākušas tādā pašā situācijā kā Latvija. Tajā pašā laikā J. Stinka norāda, ka, piemēram, Lietuva savu nacionālo likumu direktīvas pārņemšanai pieņēma jau pērnā gada jūlijā. Tiesa, otra mūsu Baltijas kaimiņvalsts Igaunija ir to dalībvalstu starpā, kuras to nav izdarījušas.
Tomēr deputāti ir norādījuši, ka ļoti ilgs laiks pagājis kopš likumprojekta nosūtīšanas uz MK pērnā gada 30. septembrī līdz tā pieņemšanai, kas notika tikai 8. decembrī. E. Pole to skaidroja ar sarežģīto saskaņošanas darbu ar citām ministrijām. Tomēr Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis Austris Krūmiņš uzsvēra, ka liela daļas vainas jāuzņemas pašai ministrijai, kuras rīcības dēļ saskaņošana bija tik ilga un smaga. «Tā vietā, lai konkrētajā likumprojektā pārņemtu visnotaļ tehniskās direktīvas prasības, Veselības ministrija centās likumprojektā iekļaut vairākus ļoti pretrunīgus priekšlikumus attiecībā uz smēķēšanas ierobežošanu. Piemēram, bija mēģinājums iekļaut normu, ka cigaretes drīkst tirgot, taču tās drīkst atrasties tikai zem letes, lai nebūtu pircējiem redzamas. Sastopoties ar sīvu pretestību, šī norma nav iekļauta jaunajā likumprojektā, taču visi šie cīniņi par pretrunīgajiem Veselības ministrijas priekšlikumiem, kas turklāt nav saistīti ar direktīvas prasībām, būtiski pagarināja likumprojekta saskaņošanas laiku,» stāsta A. Krūmiņš. Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeima skatīs jau šodien.