Skābētie produkti. Lielākie skeptiķi par tiem vienkārši neizsakās, bet dedzīgie aizstāvji iesaka tos ēst katru dienu. Ko tad viņi tajos ir atraduši? Skābētie produkti ir burvīgi apkopēji, kas izmet ārā visu nevajadzīgo un bīstamo. Vēl tie satur rindu enzīmu un vitamīnu, piemēram, C vitamīnu. Bet izšķirošās ir labās baktērijas, un skābētie produkti tās satur krietni vairāk nekā jebkurš standarta probiotiķis un nepārspējami vairāk nekā jebkurš vidējais saldinātais jogurts (ja tie vispār ko satur). Kam mums tās baktērijas? Izrādās, cilvēks ir viena milzīga komunalka, ko apdzīvo triljoniem labu un sliktu baktēriju, un liela tiesa no tām dzīvo mūsu zarnās. No tā, kā tās tur uzvedas, ir atkarīga gan mūsu imunitāte, gan smadzeņu darbība. Atšķirībā no labajām baktērijām sliktās spēj pielāgoties tam, kas labās nogalina. Skābēto produktu aizstāvji uzsver, ka reti kuram mūsdienu cilvēkam ir pareizais līdzsvars starp labajām un sliktajām (par labu pēdējām), jo kurš gan nav lietojis antibiotikas vai ilgstoši citus medikamentus (tostarp kontracepcijas tabletes), ēdis pesticīdiem bagātus dārzeņus un augļus, dzēris hlorētu ūdeni utt. Tāpēc parūpēties, lai labajām ir arvien labāk, nekad nenāk par ļaunu, un ar to lieliski tiek galā skābētie produkti. Pie skābētajiem pieder ne tikai gurķi, kāposti, bietes un tējas sēnes, bet arī raudzētā soja.
Kvieši. Alternatīvā pasaule tos nemīl, uzskatot, ka cilvēces aizraušanās ar kviešiem ir iemesls, kāpēc esam visslimākā suga uz planētas Zeme. Celiakiju, kas ir organisma nespēja tikt galā ar glutēnu bagātiem produktiem, kādi ir arī kvieši, daudzi uzskata par uzskatāmāko piemēru. Viņuprāt, celiakija jāuztver kā svētība, jo tādējādi cilvēks ir spiests atsvabināties no kviešu verdzības.
Fitija skābe (Phytic acid), kas atrodama lielākoties grauda ārējā apvalkā, var būt iemesls nopietnam minerālvielu trūkumam. Ja ar fitija skābi apietas nepareizi, nonākusi zarnās, tā saistās ar kalciju, magnēziju, varu, dzelzi, jo īpaši - ar cinku un bloķē to uzsūkšanos. Turklāt kvieši var kavēt gremošanu, radot stresu aizkuņģa dziedzerim, veicinot nieru saslimšanas. Jābrīnās, kā civilizācija vispār izdzīvojusi...
Mazāk kategoriskie ir pārliecināti, ka mēs vienkārši esam zaudējuši māku apieties ar kviešiem. Lielākā daļa no minētajām antibarības vielām ir grauda aizsargreakcija - tā aizkavē dīkšanu līdz mirklim, kad apstākļi ir tam ideāli. Sēklai vajag mitrumu, siltumu, laiku un mazliet skābuma, lai tas sāktu dīgt. Mums vienkārši ir jāimitē šie procesi, lai kvieši atkal strādātu mūsu labā, un to dara, piemēram, vārot tradicionālo putru, kad graudaugi jāmērcē siltā un viegli skābenā ūdenī, vai taisot maizi ar ieraugu un lēni vairākas dienas raudzējot.