Zatleru, kurš savu pozīciju nevēlējās atklāt, pārējie 49 deputāti ZRP līdera kandidatūru spīkera amatam atbalstījuši. Vismaz tā viņi teica. Bet patiesībā pirmajā balsošanas kārtā eksprezidentam labvēlīgas bija 46 balsis, bet otrajā - tikai 45 balsis. Tas skaidri pierāda - kāds no koalīcijas deputātiem par savu nostāju pirmdienas Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās nav teicis taisnību.
Kā jau ziņots, lai gan pirms balsojuma Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši ZRP pametušie deputāti bija vienojušies atbalstīt ZRP līderi Saeimas priekšēdētāja amatam, abi balsojumi bija V. Zatleram nelabvēlīgi. Otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja 45 deputāti, pret bija 51 deputāts, bet četras vēlēšanu zīmes bija nederīgas. Līdzīgs balsojums bija arī pirmajā kārtā - 46 balsoja par, 49 - pret, savukārt pieci biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Vienotības deputāts Jānis Reirs, kurš atzinās, ka balsojis pret V. Zatlera kandidatūru, pamatoja, ka šādi balsojis, «pateicoties svētdienas notikumiem», kad par izstāšanos no ZRP paziņoja seši deputāti. Arī Inguna Rībena atzina, ka balsojusi pret, tomēr Dienai neatklāja savu motivāciju. Aizsardzības ministrs Atis Pabriks un Andris Buiķis nevēlējās atklāt, kā balsojuši, jo tas bijis aizklātais balsojums. Savu nostāju pirmdienas balsojumā nevēlējās atklāt arī Ina Druviete un Aleksejs Loskutovs. Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis partijas disciplīnas problēmas komentēja, sakot, ka tajās drīzāk vainojami emocionāli un personiski iemesli, nevis kādi politiski apsvērumi. «Ar demokrātiskām metodēm atklātību slēptos balsojumos nav iespējams panākt. Vajadzētu aizklātos balsojumus padarīt par atklātiem, tad šādu problēmu nebūtu,» sacīja Dz. Zaķis.