Dmitrijs Hmizs
Apsveicu ar uzvaru! Kādas bija sajūtas spēlē?
Ļoti labas! (Smaida.) Izpildījām treneru dotos norādījumus, un tas deva vēlamo rezultātu.
Iepriekšējā kārtā zaudējāt Rīgas Daugavai, bet tagad uzvarējāt Ventspili. Pret kuru pretinieku bija grūtāk?
Pret Daugavu Rīgu paši nospēlējām vāji, nerādījām to sniegumu, ko varētu. Ventspils ir daudz spēcīgāka. Viņiem praktiski visa komanda palikusi no pagājušā gada. Mums un Daugava Rīga sastāvā tomēr ir daudz izmaiņu.
Tev sanāca spēlēt pret Juriju Žigajevu. Kādus norādījumus saņēmi no treneriem?
Treneri lika būt cieši klāt pretspēlētājiem, nedot brīvu vietu. Galvenais, protams, bija nezaudēt divcīņas. Soda laukuma tuvumā vēlams bija izvairīties no pārkāpuma, bet tālāk no vārtiem varēja nospēlēt arī asāk.
Biji centra pussargs, pērn tiki pārkvalificēts par malējo aizsargu. Kur pats labāk jūties?
Noteikti malā. Mans trumpis tomēr ir prasme pieslēgties uzbrukumiem, ko, spēlējot flangā, varu likt lietā. Bet aizsardzībā... It kā sanāk.
Šosezon esi aizsargam neierasti rezultatīvs.
Bērnībā biju uzbrucējs. Šķiet, man bija 13 gadu, kad [Jāņa] Intenberga vadībā spēlēju kā uzbrucējs un jaunatnes čempionātā guvu 30 vārtu, kļūstot par labāko vārtu guvēju.
Esi spēlējis visās pozīcijās, izņemot vārtsarga?!
Jā. Tā ir nākamā (smejas).
Kā tiki pie 16. numura?
Līdz tam spēlēju ar 7. Pērn tas bija [Vladimiram] Kamešam, tāpēc paņēmu 16. - 1 plus 6 ir 7. Bet tagad spēlēšu tikai ar 16.
Vēl vienus vārtus neieskaitīja...
Minimāli pieskāros bumbai, bet tā lidojuma trajektoriju tikpat kā nemainīja. Man likās, ka aizmugures nebija. Tiesnesis bija citās domās. Neko darīt!