Valdība šonedēļ iepazīsies ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojumu. Lai gan dokumenti, kuru nosaukumos ir vārdi «koncepcija», «stratēģija» un tamlīdzīgi, daudzos visai pamatoti izraisa skepsi, uzraudzības ziņojumā ir virkne konkrētu tēmu, kuras būtu lietderīgi «izcelt» no kopējā lielā apjoma. Proti, ziņojums kārtējo reizi apliecina, ka mums diezgan labi padodas problēmu konstatēšana, situācijas analīze, tomēr ar risinājumiem ir bēdīgāk. Attiecīgi - ja problēmu apkopojums ir lielā blāķī, ticamākais scenārijs ir, ka arī tās, kuras ir aktuālas, paliks vienā rindā ar tādām, kurām risinājums objektīvi nav rodams viena vai divu gadu laikā.
Subjektīvā atlasē piedāvājums būtu sākt kaut ar trim dažādas nozares skarošām tēmām.
Izglītības ministrs aktīvi virza e-materiālu ieviešanu skolās. Ja vien tam ir nauda - ļoti labi. Bet ziņojuma 46. lappusē lasām: «Nav lietderīgi, ka tiek izstrādāti un pedagogiem piedāvāti dažādi e-materiāli, bet netiek organizēta bezmaksas apmācība, kā ar tiem rīkoties, un netiek pārskatītas programmas, lai mainītu savstarpējās proporcijas kontaktstundām, rakstu darbiem ar roku un e-apmācībai.» Tieši tādēļ, ka pati e-materiālu ideja ir pareiza, ka process ir jau sācies, arī minētā problēma būtu jārisina steidzami.
Var saprast, ka satiksmes ministram netrūkst rūpju saistībā ar airBaltic, vilcienu iepirkumu utt., tomēr sabiedriskā transporta tēma ļaudis skar vēl tiešāk. Un ministrija diskusijās ar pārvadātājiem par dotāciju apjomiem var izkaroties līdz nemaņai, tomēr nekas nemainīsies, ja nopietni netiks domāts par dilemmu, kas precīzi aprakstīta ziņojuma 84. lappusē: «Veidojas apburtais loks - personiskais transports tiek izmantots, jo sabiedriskais pietiekami nenodrošina iedzīvotāju vajadzības, bet pasažieru skaita samazinājums neļauj sabiedrisko transportu pienācīgi attīstīt.»
Politiķiem patīk runāt par enerģētiskās neatkarības, piegāžu dažādošanas tēmu. Labi, ar sašķidrinātās gāzes termināļa projektu Latvijā kaut kas sametās šķērsām, tomēr nekas nav mainījies attiecībā uz mūsu lielo aktīvu - dabasgāzes uzglabāšanas iespējām, kādu nav citām reģiona valstīm. Ziņojuma 60. lappusē lasām: 2011. gada maijā tika pabeigts 2007. gadā uzsāktais projekts «Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā». Un? Kādi secinājumi? Varbūt pētījuma rezultāti mums dod jaunus argumentus sarunās ar partneriem?
Protams, citi ziņojuma lasītāji akcentēs citus jautājumus, tomēr tas nemaina ieteikuma būtību. Mēs labi saprotam, kas notiek ar jebkuru dokumentu, kas garāks par 100 lappusēm, - apjoms kļūst par attaisnojumu darbu atlikšanai cerībā, ka tādu faktoloģisko gūzmu prātā paturēt nevar. (Netieši par to liecina arī pielikums ziņojumam, kas demonstrē apbrīnojamu ministriju dedzību tekstu bezgalīgi papildināt, precizēt, pastrīdēties par formulējumu labskanību utt.) Tādēļ visnotaļ precīzi iezīmētās problēmas nozarēs un attīstības virzienos būtu vēlams nošķirt kā konkrētus risināmus jautājumus.