Atļaušos prognozēt, ka koalīcijas padomē 10. augustā, kad partneriem jātiek skaidrībā, vai tie spēj turpināt kopīgu darbu, nekas dramatisks nenotiks.
Protams, jāsecina, ka brīdī, kad Nacionālās apvienības (NA) politiķi sāka runāt par iespēju apstrīdēt Satversmes tiesā valdības lēmumu bēgļu uzņemšanas jautājumā, loģiskā domāšana bija devusies atpūtā. Pat ja partneri tev nepiekrīt, pat ja tu jūties neuzklausīts, mēģinājums panākt savu šādā formā ir, maigi sakot, ekstravagants. Jo īpaši tādēļ, ka NA interesēs nav Straujumas valdības krišana.
Tātad NA, visticamāk, atzīs kļūdu, izvēloties tādu formu, un šis konkrētais iegansts koalīcijas izjukšanai vairs nebūs aktuāls. Kļūdas atzīšana nav padošanās, ja alternatīva ir vispār zaudēt iespēju ietekmēt procesu, kurā tiek lemts par NA biedru kareivīgākajai daļai, cik saprotu, ārkārtīgi svarīgo bēgļu jautājumu. Savukārt, ja kādam NA liekas, ka savu varēs panākt arī ārpus valdības, piemēram, rosinot tautas nobalsošanu, tas ir bez gala optimistisks viedoklis par iespēju savākt atbilstošu skaitu parakstu pēc nepieciešamo parakstu griestu paaugstināšanas. Plus - «nelokāmības» demonstrēšanas vārdā panākt valdības krišanu burtiski nākamā gada budžeta veidošanas priekšvakarā būtu bezatbildība attiecībā uz tām nozarēm, par kurām NA šajā valdībā uzņēmusies atbildību. Ciniski sakot, ja tik ļoti gribas dauzīt durvis, dariet to dažus mēnešus vēlāk.
Te gan taisnības labad jāsaka, ka līdzīgus pārmetumus var izteikt Vienotībai - pat ja partijai «nacionāļu» izgājieni ir līdz brošai, atraduši īsto brīdi, kad piedraudēt ar NSL un LRA ņemšanu pulciņā. Te pat nav runas par to, ka virknē jautājumu NSL un LRA viedoklis ir līdzīgs «padzenamo» nostājai. Iedomāties, ka, piemēram, Kūtris dažu nedēļu laikā apgūs Tieslietu ministrijas saimniecību, ir dīvaini. Tikpat dīvaini būtu mēģināt budžetu pieņemt mazākuma valdības statusā cerībā sazvejot balsis opozīcijas rindās - kāda motivācija opozīcijai būtu atbalstu sniegt?
Tātad koalīcija beidz cits citam bakstīt acīs koalīcijas līgumu. Ja atceras, cik ilgstoši un mokoši Eiropas Savienība (ES) kopumā meklēja risinājumu bēgļu jautājumā (un, manuprāt, tā arī nav atradusi), nav jābrīnās, ka arī Latvijā šis process bijis tik haotisks - visu koalīcijas partneru izpildījumā.
Kad līdzšinējā tizlošanās vairs netiek vilkta līdzi, var domāt par turpmāko. Piemēram, savlaicīgi vienojoties par procedūru gadījumam, ja ES darba kārtībā parādās nepieciešamība aicināt dalībvalstis uzņemt papildu bēgļus. Ir izveidota starpresoru darba grupa, kas nodarbosies ar daudz piesaukto 250 bēgļu uzņemšanas praktiskajiem aspektiem. Tā būs adekvāta vieta izrunāt bažas par šo cilvēku ierašanās potenciāli radītajām problēmām, tostarp tām, kas satrauc NA vēlētājus. Tieši debatējot par konkrētiem jautājumiem, arī parādīsies, kurš pūš ziloni no mušas vai kurš izliekas ziloni neredzam. Jāpiezīmē, ka iesākumam labs žests būtu, ja grupā ļautu aktīvi līdzdarboties arī pašvaldību pārstāvjiem, kam ar šiem jautājumiem nāksies nodarboties visnotaļ praktiskā nozīmē.