Gaidīt sodu par pastrādāto noziegumu. Tas ir viss, kas atlicis vandaļiem, kuri apķēpāja Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem veltīto pieminekli un apgānīja 89 ebreju kapu pieminekļus, uzzīmējot uz tiem kāškrustus. Vai nakts tumsas un klusuma aizsega «varoņi» būs tikpat drosmīgi, kad apjautīs, ka runa nav par kāda Rīgas tuneļa izdaiļošanu ar grafiti vai skatloga noliešana ar krāsu? Proti, var nākties atbildēt par nacionālā naida izraisīšanu un kapu apgānīšanu, galu galā zaudējot visu mantu un ilgus gadus pavadot aiz restēm.
Kāda traģiska sakritība - rupja likumpārkāpuma rezultātā apgānītais piemineklis ir veltīts cilvēkiem, kas paši pārkāpa likumu. Jo tie, kas, riskējot ar savu un savu tuvinieku dzīvībām, kara laikā slēpa ebrejus, bet tika pieķerti - pēc «likuma» bargi tika sodīti. Latvietis Žanis Lipke viņu vidū izcēlās ar pašaizliedzību, vīrišķību un tādu organizatora talantu, kas viņam kā vienkāršam ostas strādniekam ar draugu palīdzību ļāva izglābt vairāk nekā 50 cilvēku, kuriem bija grūti saprast - kāpēc viņš to dara? Kāpēc riskē dabūt lodi galvā? Kā «pateicību» par savu varonību no padomju varas viņš saņēma neuzticību un aizdomas. Turpretī Izraēlā viņu nēsāja uz rokām. Savukārt katru gadu Ziemassvētkos un Jāņos izglābtie ebreji ar savām ģimenēm pulcējās pie viņa Ķīpsalā.
Kāds tad īsti ir vandaļu «vēstījums»? Šiem gļēvuļiem nepatīk patiesa varonība, nesavtīgums un cilvēcība, jo viņi to nesaprot. Viņi nicina vienu konkrētu tautu. Vai pie reizes tie nīst arī Rietumu pasauli un daļu no tās pamatiem? Jo Jēzus, kura dzimšanu kristieši grasās pavisam drīz svinēt, taču arī bija jūds. Vēl viņos nav ne miņas no patriotisma, jo svastikas zīmēšana, šķiet, nozīmē tikai to, ka tie aicina doties cīņā zem svešiem karogiem naida un ļaunu mērķu vadīti. Kapu apgānītājiem nepatīk arī pilsoniskais taisnīgums. Jo par ebreju glābšanu nacistu okupētajā Latvijā Lipkem tika piešķirts goda tituls «Taisnīgais starp tautām».
Notikušais raisa bažas: vai princips - darīt citam to, ko tu gribētu, lai dara tev - daudziem vēl būtu pietiekams pamats pārkāpt netaisnu likumu, riskējot pat ar savu dzīvību? Vai palicis tik vien drosmes, kā neģēlībai tumsas aizsegā?