Piemēram, ekonomisko kataklizmu laikā nelegālu uzņēmējdarbību var pieciest, jo tā savā ziņā pilda sociālās funkcijas, proti, dod iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus tiem cilvēkiem, kuri nespēj atrast sev vietu legālajā darba tirgū. Pēdējo pusotru gadu gan vērojama cita tendence, proti, nelegāli nodarbinātie vienlaikus izmanto arī sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegtos labumus. Valsts darba inspekcijas novērojumi liecina, ka aptuveni piektā daļa no nelegāli strādājošajiem ir oficiāli reģistrējušies kā bezdarbnieki un, protams, saņem arī bezdarbnieka pabalstu.
Otrdien valdība vienojās par īstermiņa pasākumiem, kas līdz 1. jūlijam jāpaveic, lai neļautu ēnu ekonomikas darboņiem justies pārlieku komfortabli. Atjaunotais aizliegums izmantot skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā un Valsts ieņēmumu dienestam piešķirtā pieeja Kredītu reģistra informācijai, iespējams, varētu dot reālu pienesumu visnotaļ donkihotiskajā cīņā starp likuma kalpiem un apsviedīgajiem darboņiem. Tomēr daži citi pasākumu plānā ietvertie uzdevumi, šķiet, tomēr nedos vēlamo efektu. Piemēram, it kā visnotaļ pareizs ir pieņēmums, ka nodokļu maksātāji, kuri ir labi informēti par to, kā tiek izlietota nodokļos samaksātā nauda, varbūt sāks mazliet lojālāk attiekties pret nodokļu maksāšanu kopumā... Patlaban nodokļu maksātāji lielākoties dzird par «parasta mirstīgā» prātam nepatveramām summām, kuras tā dēvētajos treknajos gados algās un prēmijās saņēmuši dažnedažādu ministriju un citu institūciju ierēdņi. Viņi lasa par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, finansējot būvdarbu un citus iepirkumus, no kuru «uzpūstajām» tāmēm acīmredzot šis tas varētu būt atlēcis arī politiķiem. Šīs ziņas diemžēl nespēs neitralizēt Finanšu ministrijas mājaslapā ievietotā informācija, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota arī daudz cēlākiem mērķiem. Kamēr tiks pieciesta valsts naudas šķērdēšana, arī ēnu ekonomika daudziem pilsoņiem šķitīs gluži pieciešama, ja ne pat attaisnojama parādība.