Kaspars Dubra
Kopš pievienojies komandai, Ventspils reti zaudē vārtus. Tagad jau septiņas spēles pēc kārtas «sausā»...
Tas ir ne tikai mans nopelns, bet arī laba vārtsarga [Maksims Uvarenko] spēle, un visa komanda cenšas aizsardzībā. Protams, palīdz tas, ka esmu daudz spēlējis ar Vitāliju [Smirnovu] un Antonu [Kurakinu].
Kad pievienojies Ventspilij, par iespēju izcīnīt zeltu droši vien nesapņoji?
Tiekoties ar treneri un vadību, man tika pateikts, ka es un Igors [Tarasovs] tiekam aicināti kā čempioni [2010. gadā], kuri prot pārvarēt grūtus brīžus. Mūsu uzdevums bija palīdzēt komandai izrāpties no nelielas bedres.
Tagad Ventspilij ir tik smags kalendārs, ka jājautā, vai vispār atliek laiks treniņiem?
Gandrīz ne. Uzsvars ir uz savlaicīgu atjaunināšanos pirms nākamā mača. Treniņi ir tikai muskuļu tonusam un emociju atgūšanai. Visas emocijas atstājam laukumā. Pēc uzvaras pār Skonto fiziskais un morālais nogurums bija tik liels, ka nebija spēka priecāties...
Kāds ir treneris?
Godīgi sakot, negaidīju, ka viņš būs tik labs. Mīl pajokot, ar visām četrām ir komandā. Treniņi - daudzveidīgi. Forši, ka palikšu te arī nākamgad.