Taču patlaban pagastam, kurā dzīvo aptuveni 650 cilvēku, visa šī laime vairs ir tikai kā Dullā Daukas neaizsniegtais horizonts. Bērnu dzimst ļoti maz, darbvietu gandrīz nav, trešdaļa ģimeņu dzīvo trūkumā, un vārdu «nākotne» te izrunā ar skumju nolemtību.
Naudu iegulda remontos
Nevarētu teikt, ka pagastam trūktu naudas. Pēc pievienošanās Ogres novadam pērnajā gadā saņemta 200 tūkstošu latu dotācija, novadu reforma pavērusi iespējas izmantot Eiropas Savienības fondus, un Meņģele nesnauž. Pērn pagasta centrā izveidots gājēju celiņš, izgaismota iela, veikti remontdarbi tautas namā, pagasta ēkā, bērnudārzā un pamatskolā.
«Manuprāt, mazie pagasti, apvienojoties novadā, iegūst tieši ar šo investīciju piesaisti, jo novada pašvaldība spēj nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu,» Meņģeles attīstību Dienai komentē novada saimnieks Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Par nesen kapitāli izremontēto un renovēto tautas namu īpaši priecājas tā vadītāja Ilze Jankure. Viņa ar vīru Gati ir pagasta kultūras dzīves organizētāja. «Namam ir laba aura, un savam mērķim tas kalpo jau no 1931. gada, jo celts par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem,» uzsver I. Jankure. Viņa ikreiz cenšoties izdomāt, lai pasākumi būtu ne tikai interesanti, bet arī meņģeliešiem pa kabatai. Bieži viesi esot dažādas tautā iemīļotas izpildītāju grupas, pēc tam sekojot balle. «Vislielākais gandarījums, ja cilvēki ir apmierināti un uz mirkli spēj izrauties no ikdienas rūpēm,» nosaka I. Jankure.
Tiesa, tuvu 30 tūkstošiem latu lielais ieguldījums bērnudārza ēkas renovācijā izrādījies lieks. Jaunā novada dome lēmusi, ka tas ir slēdzams. Savulaik tajā gājuši pat 80 bērnu, taču tagad palikuši tikai 20, un no šī gada septembra viņus izvietos pamatskolas ēkā. Tiesa, arī skolā skolēnu skaits jau sarucis līdz minumam. No savulaik 146 skolēniem palikuši vairs tikai 46, šogad devīto klasi beigs deviņi skolēni. Bērnudārza ēkai jauns izmantojums pagaidām nav izdomāts.
Dzimst daudz mazāk
Zemā dzimstība Meņģelē, kā daudzviet Latvijā, ir nopietna problēma. 2008. gadā bijuši tikai divi jaundzimušie, pērn pieci, bet salīdzinājumā ar kādreizējiem rādītājiem, kad gadā bijuši vidēji 20 jaundzimušo, tas vienalga ir nieks. Gadumijā pagastā dzimis puikāns Artūrs Šubrovskis. Viņa māmiņa Evita Kucika (32), kurai jau ir 12 gadu veca meita Karīna, Dienai stāsta, ka dēlu ļoti gaidījuši - mazajam princim iegādāta pat gultiņa ar baldahīnu. Pati Evita strādājot veikalā, bet tētim Naurim Šubrovskim bijuši tikai gadījuma darbi mežā, tādēļ bērna kopšanas atvaļinājumā uz gadu devies viņš.
«Kad Karīna sāka skolas gaitas, klasē sanāca desmit bērnu, tagad ar bērnu ratiņiem redzam arvien mazāk un mazāk,» secina jaunā sieviete. Viņa zemos dzimstības rādītājus skaidro ar to, ka daudzi neņemas bērnus laist pasaulē materiālu apstākļu dēļ, neesot darba, arī tāpēc, ka daudzi brieduma gados pagastu pametuši.
Atrast darbu Meņģelē tiešām nav iespējams. 50 darbvietu, pārsvarā pagasta finansētajās iestādēs, aptuveni uz 450 darbspējas vecuma cilvēkiem ir gaužām maz. Tajā pašā laikā darbs Ogrē vai Rīgā prasa lielus ceļa izdevumus.
Ogres novada saimnieks E. Bartkevičs lauku pagastu attīstību saista ar lauksaimniecību un plašām zemnieku saimniecībām, kurās pagasta iedzīvotājiem arī būtu darbvietas, taču pašreizējā realitāte ir tālu no šīs vīzijas.
Zemnieki nīkuļo
Pagastā ir reģistrētas sešas zemnieku saimniecības, un Dienas uzrunātie saimnieki atzīst, ka ņemt palīgus nevar atļauties, jo no tā, ko pārdod, paši vien dzīvo.
Aivars Austers ar sievu saimnieko zemnieku saimniecībā Vidiņi. Viņiem ir 21 liellops, no tiem 14 slaucamu govju. «Gaļas iepirkuma cena nemainās jau 10 gadu - 50-60 santīmu par kilogramu -, bet tās taču vairs nav šodienas cenas!» sašutis lauksaimnieks. Ar Rīgas Piena kombinātu nav bijusi noteiktība - te ņēmuši pienu, te atteikušies. Šāda nenoteiktība neļauj plānot ieņēmumus. Tagad visi meņģelieši pienu nodod Jēkabpils Piena kombinātam. Patlaban cena esot tikai 13 santīmu par litru. Kopumā A. Austers apsaimnieko 50 hektāru zemes, pašam piederot 22 hektāri, pārējo nomā no pensionāriem, kuri paši to vairs nespēj apstrādāt. Jautāts par darbvietām citiem, A. Austers stāsta, ka mēnesi, kad jāvāc siens, vienu puisi aicinot palīgā, citiem gan darba neesot. Viņš arī ieminas par problēmu, ka tiem, kuri šeit palikuši dzīvot un ir bez darba, nevarot uzticēties, jo atraduši strādāt.
Arī citās uzņēmējdarbības nozarēs nekā rožaina nav. Meņģelē atrodas neliela firmas Alan Deko Serviss ražotne, kas ražo aizkaru, žalūziju un marķīžu sastāvdaļas, taču tās direktors Arvīds Kalinkevičs Dienai atzīst, ka pieciem vietējiem nodarbinātajiem cilvēkiem bijis spiests likt doties atvaļinājumā, jo nav pasūtījumu. Izmiruši arī kokapstrādes uzņēmumi. Uzņēmējs Andris Ceders stāsta, ka vēl pirms diviem gadiem paņēmis kredītu, lai paplašinātu uzņēmumu, jo varējis nodarbināt strādniekus divās maiņās. Tagad pats esot direktors un izpildītājs. «Pirku kokus, zāģējām dēļus un piedāvājām firmām, tagad dēļu cenas katastrofāli kritušās.»
Nākotnē vajadzīgi ceļi
Vēl pagastā ir trīs veikali, kuri galvenokārt turas uz pensionāru rēķina. «Kad pienāk pensiju izmaksas diena, gaidu pircējus, jo viņi pašlaik ir lielākie ģimeņu atbalstītāji,» Dienai atzīst veikala Līgotnes pārdevēja. Tāda, piemēram, ir pensionāre Meņģeles bibliotēkas vadītāja Zaiga Liepiņa, kura saka, ka ģimenē esot lielākā pelnītāja un palīdzot divām mazmeitām vidusskolniecēm. «Šeit nav perspektīvu. Man ļoti žēl jauno cilvēku, kas jau no agra rīta pie datora internetā meklē darbu.»
Kāda tad ir pagasta nākotne? Lielākoties uz šo jautājumu atbildes nevienam nav. Pagasta pārvaldniece Ieva Jermacāne to lielā mērā sasaista ar valsts politiku - patlaban laukus nedzird un nesaprot, un, ja tas nemainīsies, arī risinājuma nebūs. Viņasprāt, jāpanāk, ka attīstība ir viendabīga gan pilsētās, gan laukos. Par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai pagasts tomēr izdzīvotu, viņa uzskata ceļu jautājumu - lai cilvēki kļūst mobilāki un viņiem būtu plašākas iespējas. «Ja nebūs jaunu, asfaltētu ceļu, grūti gaidīt Meņģeles atdzīvošanos,» uzskata arī zemnieks Aivars Austers.