Eksporta pieaugums pēc krasā, bet īslaicīgā krituma, kas sekoja 2008. gada septembra satricinājumiem pasaules finanšu sistēmā, atsākās jau brīdī, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl pat nebija apjautuši notikušā nopietnību. Jau 2009. gada pavasarī bija skaidri redzams, ka eksportējošie uzņēmumi dziļāko krīzes punktu ir pārvarējuši. Kopš tā brīža eksporta kāpuma temps ir palielinājies. Šāgada 1. ceturksnī preču un pakalpojumu eksports reālā izteiksmē pieauga jau par 14,7%. Pērn eksportējām preces un pakalpojumus par 6,7 miljardiem latu, šogad summa jau varētu būt apmēram astoņi miljardi.
Jautāsiet: ja eksporta pieaugums nespēj nodrošināt dzīves līmeņa kāpumu, kāds no tā labums? Ne tik strauji! Ja labi klājas eksportam, agri vai vēlu labi klāsies arī ekonomikai kopumā un valsts iedzīvotājiem. Var daudz runāt par skaistām attīstības vīzijām, taču iespēja paēst, apģērbties ir atkarīga no iespējas nopelnīt. Eksporta pieaugums parāda, ka esam spējīgi nopelnīt naudu. Ka neesam bezcerīgi neizglītoti, slinki, nekonkurētspējīgi. Šobrīd esam konkurētspējīgi ar tādām algām, kādas tās ir, un tālāk jāstrādā, lai algas varētu augt, nekaitējot konkurētspējai (tātad pretstatā tam, kas notika 2007.-2008. gadā), citiem vārdiem, jāceļ darba ražīgums. Svarīga arī darba vietu skaita palielināšana, kurā eksporta sektors dos būtisku ieguldījumu tiešā veidā un radīs ilgtspējīgu ienākumu plūsmu pārējām nozarēm. Lielākā daļa ekonomiski aktīvo cilvēku nestrādā galvenokārt eksportam, tādu ir tikai ceturtā daļa, ne vairāk.
No algu lieluma un algu saņēmēju skaita izmaiņām ir atkarīga sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotne, tai skaitā iespēja «atsaldēt» pensiju iesaldēšanu. Cita ceļa nav. Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu celšana brīdī, kad nodokļu slogs uz algām jau tā pārsniedz pārējo Baltijas valstu līmeni, būtu ekonomikas lēna un varbūt pat ne lēna pašnāvība. Pašreizējie iemaksu apjomi neļauj segt pensijas un citus sociālos maksājumus, to veikšanai joprojām tiek palielināts valsts parāds. Tikai un vienīgi eksports spēj nodrošināt ilgtspējīgu dzīves apstākļu uzlabošanos.