M. Andersone rīkojumu neizpildīja, un bērna tēvs patvarīgi bērnu aizveda uz Austrāliju. 2009. gada septembrī Austrālijas Ģimenes tiesa atzina L. Teisiku par vienīgo bērna aizbildni, nosakot ierobežojumus attiecībā uz iesniedzējas tikšanos ar bērnu, kā arī mātes un bērna saziņas valodu. Kā nesen rakstīja žurnāls Ieva, M. Andersones māsa stāstījusi, ka Mirjana dzīvo Austrālijā, jau dažas nedēļas drīkst ar meitiņu satikties bez obligātās uzrauga klātbūtnes. Mirjana cerot, ka varēs kopā ar meitu pavadīt nedēļas nogales.
2009. gada maijā M. Andersone vērsās ECT ar pieteikumu par iespējamo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz ģimenes dzīvi) pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka Latvijas tiesu lēmumi ir ietekmējuši Austrālijas tiesu vēlākos lēmumus ierobežot iesniedzējas ģimenes dzīvi. ECT spriedums spēkā vēl nav stājies, līdz ar to Latvijai nav vēl jāizmaksā noteiktā summa iesniedzējai M. Andersonei. Latvijas atbildīgās iestādes var lēmumu apstrīdēt. Kā Dienai norāda Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis Agris Skudra: «Tad, kad šis spriedums stāsies spēkā, tas nemainīs neko attiecībā uz bērna turpmāko aprūpi, jo ECT konstatēja, ka Latvijas tiesa, izskatot šo lietu, ir pieļāvusi procesuālu, nevis pēc būtības, pārkāpumu.»
Ārlietu ministrija informē, ka ECT, atzīstot konvencijas pārkāpumu, ņēma vērā valdības argumentu, ka 2008. gada Austrālijas Ģimenes tiesas lēmums nevis noteica, bet gan apstiprināja Austrālijas pilsoņa L. Teisika vecāku varu. Tādējādi tiesa noraidīja iesniedzējas apgalvojumus par to, ka uz ierašanās brīdi Latvijā 2008. gadā viņa esot bijusi vientuļā māte. Līdz ar to tiesa norādīja, ka šīs lietas ietvaros Latvijas tiesas, lemjot par bērna atgriešanu Austrālijā, ir rīkojušās saskaņā ar likumu, aizsargājot L. Teisika un bērna tiesības. Tomēr norādīts, ka lietās, kas skar bērnu nolaupīšanu, nacionālajām tiesām visi lēmumi prioritāri ir jāizvērtē no bērna labāko interešu viedokļa. Izskatot lietas par bērna nolaupīšanu un pieņemot lēmumu par bērna atgriešanu, tiesām ir pienākums detalizēti un vispusīgi izvērtēt ģimenes situāciju. Tiesa norādīja, ka Latvijas tiesas nebija izvērtējušas iesniedzējas iesniegto psihologa atzinumu, saskaņā ar kuru bērnam bija izveidojušās ļoti ciešas saites ar māti, un, ņemot vērā vecumu, bērna pilnvērtīga garīgā un emocionālā attīstība ir atkarīga no mātes klātbūtnes.