Pēc tam pagaidu prezidenta Adlija Mansūra pārstāvji atsauca ziņas par M. el Baradei nominēšanu premjera amatam un piebilda, ka viņš tomēr ir «loģiskākā izvēle» starp visiem iespējamiem kandidātiem, vēstīja CNN.
Pretrunīgie izteikumi sekoja pēc tam, kad kārtējās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 30 cilvēku, bet vairāk nekā 1000 tika ievainoti.
Doma par M. el Baradei kā pagaidu premjeru izsauca neapmierinātību prezidenta Mohammeda Mursi atbalstītāju vidū. Pagājušajā nedēļā gāztā prezidenta atbalstītāji vēlas, lai viņš atgrieztos pie varas, un sola nepārtraukt protestus, kas valstī nerimst jau vairāk nekā nedēļu.
Armija trešdien atstādināja no amata M. Mursi, kuram tauta protestos pārmeta darbošanos paša pārstāvētās islāmistu partijas Musulmaņu brālība, nevis valsts interesēs. M. Mursi pirms gada kļuva par pirmo vēlēto tautas prezidentu pēc tam, kad tika gāzts trīs desmitgades valdījušais Hosnī Mubaraks.
M. Mursi atbalstītāji notikušo sauc par valsts apvērsumu, turpretim kritiķi to dēvē par demokrātijas «korekciju». M. el Baradei intervijā raidsabiedrībai BBC aizstāvēja M. Mursi atstādināšanu: «Tas bija sāpīgs solis, kuru neviens nevēlējās. Taču Mursi kungs diemžēl pats sagrāva savu varu,» uzsvēra opozicionāru aktīvists, pārmetot gāztajam prezidentam autoritāras tieksmes.
Tautas vēlētā prezidenta gāšana satraukusi rietumvalstis, arī ASV un Eiropas Savienību, kas valstij demokrātijas stiprināšanas nolūkos sniedz finansiālu palīdzību.