Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone norāda, ka šis solis ne tikai palīdzēšot noziegumu prevencijai un atklāšanai, bet arī atvieglošot bezvēsts pazudušo personu meklēšanu. Arī privātdetektīvu kompānijas a/s Arcis vadītājs Sergejs Čerņenoks ir līdzīgās domās. Viņš tomēr piebilst - Latvijā problēma bieži ir nevis analīžu veikšanā, bet gan tajā, ka nav ko analizēt, jo pierādījumi nozieguma vietās tiek ievākti nemākulīgi.
Reakcija uz terorismu
Prīmes konvencija bija vairāku ES dalībvalstu reakcija uz 2004. gada teroristu sarīkotajiem sprādzieniem vilcienos Madridē, kuros gāja bojā gandrīz 191 cilvēks. «Kad aktualizējās jautājums, ka starp visām ES dalībvalstīm vajadzētu ieviest informācijas apmaiņas mehānismu par DNS, transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un pirkstu nospiedumiem, pievienošanās Prīmes konvencijai bija viens no risinājumiem. Bet tas neguva visu dalībvalstu atbalstu, tādēļ ātri tika izstrādāts alternatīvs risinājums - lēmumi, kas Prīmes mehānismu pārnesa ES tiesību sistēmā. Termiņš Prīmes lēmumu ieviešanai ir 2011. gada 26. augusts,» skaidro I. Pētersone.
Viņa gan piebilst, ka vairākas dalībvalstis, piemēram, Igaunija, jau ziņojušas, ka laikā nepaspēs Prīmes lēmumus ieviest, jo tie ir dārgi un tehniski sarežģīti. L. Peisniece savukārt norāda, ka, piemēram, Itālijā pagaidām vispār neesot DNS datubāzes. Arī Zviedrijā tikai nesen sācies darbs pie vajadzīgajiem likuma grozījumiem. «Šis ir process, kas virzās soli pa solim, un pagaidām nevaram nosaukt konkrētus datumus, tomēr zināms, ka pirmā nāks DNS datubāze,» Dienai skaidroja Zviedrijas policijas Nacionālās tiesu ekspertīzes laboratorijas preses pārstāve Sabīne Rūtena. Arī Latvija ar pirkstu nospiedumu datubāzes savienošanu iekavēs, tomēr tikai par dažiem mēnešiem, atzina L. Peisniece. Tomēr jau tagad uz atsevišķu līgumu pamata datu apmaiņa notiekot ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, kas arī palīdzējis aizturēt vairākus likumpārkāpējus.
C.S.I. efekts
Arī S. Čerņenoks ir augstās domās par gaidāmo datubāzu savienošanu un norāda, ka patiesībā šāds solis bezrobežu Eiropā jau ir iekavēts. Viņš gan piebilst, ka «kaut gan Latvijā var uztaisīt ļoti kvalitatīvas ekspertīzes, pats galvenais ir pēdu fiksēšana nozieguma vietās, un šajā ziņā situācija pie mums ir skumīga», jo šis process bieži vien esot ļoti paviršs zemā likumsargu prasmju līmeņa dēļ. «Piemēram, tā vietā, lai nofotografētu ar neapbruņotu aci redzamu pirksta nospiedumu, cilvēks to nobārsta ar pūderi, notīra ar birstīti, un pirkstu nospieduma vietā paliek pelēks pleķis. Tās ir policijas galvenās galvassāpes - noziedzniekus noķer, bet pierādīt nav ar ko,» uzsver drošības eksperts.
L. Peisniece gan iebilst, ka, pateicoties populārajam ASV televīzijas seriālam C.S.I., mūsdienās no tiesu ekspertiem nereti tiek gaidīti pasakaini un nereāli rezultāti. Profesionāļu vidē pat esot ieviesies īpašs termins - «C.S.I. efekts»: «Katrā valstī ar to cīnās, jo policijai, prokuratūrai, tiesām ir radies priekšstats, ka viss ir iespējams, turklāt ātri un ļoti vienkārši. Tā nu gluži nav. Ekspertīze balstās uz salīdzināšanu, un nevar tā no zila gaisa kaut ko meklēt pa visu Mendeļejeva tabulu.»
Viņa norāda, ka krīzes laiks ir ietekmējis ekspertīžu darbu - pierādījumus smagākajos noziegumos, kā pedofilijas lietas un slepkavības, cenšas izanalizēt ātrāk, bet pārējiem ir jāgaida rindā, turklāt par kļūdām ekspertam draud kriminālatbildība, tādēļ ar vieglu roku darbam pieiet nevar. Ekspertīžu biroja vadītāja tomēr uzsver, ka Latvijā pašlaik ir iespējams veikt visus galvenos analīžu veidus un gadījumi, kad pierādījumi jāsūta ārzemju ekspertiem, ir reti. «Tomēr šī ir joma, kas saistīta ar zinātnes attīstību, visu laiku parādās arvien jaunas iekārtas, tādēļ ir lietas, kuras citur var izdarīt ātrāk un labāk,» viņa atzīst.